Biedrībā “Greenfest” jau pirms vairākiem gadiem radās ideja par bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālajā parkā. Diskusijās ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldībām un valsts iestādēm vīzija izauga par skaidri definētu principu un rīcības virzienu kopumu, ko kā labas gribas memorandu pērn forumā Siguldā atbalstīja un parakstīja 13 institucionālie partneri. Iesaistītās puses apņēmās dabas parkā un apkārtējās administratīvajās teritorijās veicināt veselīgas bioloģiskās pārtikas patēriņu, vietējo lauksaimnieku un uzņēmēju sadarbību, vietējās aprites ekonomiku un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, mazināt atkritumu rašanos, radīt izglītības programmas iedzīvotāju rīcības maiņas ierosināšanai, veidot autentisku tūrisma pieredzi un stiprināt kopienas iesaisti ilgtspējīgas vides un procesu veidošanā.
“Greenfest” valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs memoranda apstiprināšanu sauc par fenomenu: “Memorandu atbalstīja arī Globālo bioloģisko reģionu alianse. Atceros, viņi bija patīkami pārsteigti, ka dažādas vietējās institūcijas spējušas vienoties par kopīgu bioreģiona attīstības vīziju. Ja ilgtspējīgas attīstības solījumu apņemas pildīt 13 partneri, kāpēc ne 13 tūkstoši vai 13 miljoni? Memorands noteikti ir ļoti labs sākums kam lielākam.”
Ceļā uz vienotu skatījumu
Cēsu novada pašvaldība saskatīja, ka tālākai idejas attīstībai ir svarīga nepārtraukta un ilgtermiņa sadarbība starp bioreģiona attīstīšanā iesaistītajiem. Tā radās ideja ieinteresētās puses savest kopā uz intensīvu koprades darbnīcu ciklu – inovācijas sprintu. Koncentrētā laika posmā dažādu grupu pārstāvji nodarbosies ar patiesās problēmas definēšanu un tās risinājuma prototipu izstrādi un testēšanu. Dizaina domāšanas un darīšanas procesā komandu atbalsta Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija un ārēji piesaistīta metodoloģiskā atbalsta persona – sprinta fasilitators Jānis Ķesa.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāve Lāsma Ozola stāsta: “Šādā sprintā lielākais izaicinājums ir iesaistīto pušu daudzums. Mūsu priekšrocība? Memorands jau pirms sprinta savienojis vairākas pašvaldības, valsts un nevalstiskā sektora organizācijas, uzņēmēju un iedzīvotāju kopienu pārstāvjus. Sprints ir labs iemesls īsā laika periodā apvienot spēkus un radoši attīstīt stratēģisku mijiedarbības formu, ieklausoties vienam otrā.”
Andrita Grīnberga no “Greenfest” novēro: “Piedalīšanās sprintā jau ir sadarbības prototips. Mūsu mērķis ir vienbalsīgi pieņemts lēmums, līdz kuram esam nonākuši kompromisa ceļā. Tā ir visaugstākā kolektīvā lēmumu pieņemšanas forma. Šajā procesā grūtākais ir atlaist impulsu uzstāt uz savu viedokli. Ļaujot savai idejai saplūst ar citu grupas biedru skatījumu, radām ko spēcīgāku, uz kopējo labumu vērstu, par ko var iestāties visi.”
Ieraudzīt cilvēku
Pirmo koprades dienu komanda pavadīja, definējot problēmu jeb formulējot īsto vajadzību, kurai pievērsties sprintā. Piesakoties Inovācijas laboratorijas konkursam par metodoloģiskā atbalsta piešķiršanu, Cēsu novada pašvaldība – pieteikuma sastādītāji – jau bija iedomājušies, ka risinājums varētu būt bioreģiona pārvaldības un finansēšanas modelis. Tomēr sprinta metode mēdz atspēkot sākotnējos pieņēmumus par risinājuma formu. Situācijas izpētes un problēmas definēšanas fāzē, kad dalībnieki apzina dažādu pušu vajadzības un mērķus, var arī atklāties, ka risināmā problēma atšķiras no pieteiktās.
Par laimi, sprinta iteratīvā daba ļauj procesa laikā atkārtoti precizēt sākumposmā definēto problēmu, ja pieņēmumi izrādījušies kļūdaini vai atklātas jaunas nianses, kas maina situācijas interpretāciju. No ieslīgšanas ierastos domāšanas veidos, tostarp, dzelžainā pārliecībā par, iespējams, pāragri iedomāto risinājumu, attur sprinta fasilitatora klātbūtne. Komanda novērtē fasilitatora uzdotos konfrontējošos jautājumus. Ja risinājums jau skaidrs, kāpēc vajadzīgs inovācijas sprints?
“Sprinta sākumā cilvēki mēdz iztēloties, ka viņiem problēma ir skaidra. Kad sākam “parakt dziļāk”, zem virspusēji redzamā, un noteikt vajadzības rašanās apstākļus, tuvojamies spējai problēmu risināt saknē, nevis vien cīnīties ar simptomiem. Nevairos no āķīgiem jautājumiem un ierādu problēmu definēšanas metodes, kas varētu palīdzēt komandai atklāt risināmā jautājuma cēloņsakarības. To izziņa ļauj rast atbilstošāko risinājuma veidu,” stāsta sprinta fasilitators Jānis Ķesa.
Uz pirmo darbnīcu sanākušie ātri vien konstatējuši, ka uz bioreģiona attīstību raudzījušies no organizāciju skatupunkta. Finansēšanas un pārvaldības modelim vai citam sprintā izstrādātajam turpmākās rīcības risinājumam jākalpo ne vien memoranda institūcijām, bet reģiona iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuri kopā iedzīvina memorandā iekļautos principu un rīcības virzienus.
Ar sprintu trenēties maratonam
Ilgtermiņa projektus gana bieži virzām, strādājot īsos uzrāvienos, proti, uz brīdi pieslēdzoties projektam, pastrādājot un tad atkal pievēršoties ar projektu nesaistītiem uzdevumiem. Bioreģiona principu praktizēšana ir dzīvesveids jeb kas pastāvīgs. Grupa cer sprintā atrast maratona dinamikas cienīgu sadarbības formu.
“Kad saproti, ka daba nav pakārtota ekonomikai, bet ekonomika un visas citas cilvēka darbības izpausmes ir balstītas dabā, apzinies, ka attieksme pret dabu ir spogulis attieksmei pašam pret sevi. Vai dodu dabai, vai tikai ekstrahēju un zogu no savas nākotnes? Bioreģiona izveide balstās ilgtspējīgas ekonomikas meklējumos, tādās darbības formās, kuras respektē mūsu pasaules robežas un dabas resursus. Mūs šajā ceļā virza pārliecība, ka 1+1 ir 3, ka kopā varam panākt ievērojami vairāk,” par Latvijas pirmā bioreģiona misiju vēsta Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova.
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu.
Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).
