Lai straujāk kāpinātu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un ekonomisko labklājību, ņemot vērā pēdējo gadu ārkārtīgi straujās ģeopolitiskās, ekonomiskās un tehnoloģiskās pārmaiņas, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju.
Par tās galveno sasniedzamo rezultātu ir noteikts nākamo desmit gadu laikā dubultot ekonomikas apjomu, līdz 2035. gadam panākot Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu 83 miljardu EUR apmērā. To plānots sasniegt, ievērojami kāpinot Latvijas uzņēmumu produktivitāti – no 60% no ES vidējā rādītāja 2023. gadā līdz ES vidējam līmenim 2035. gadā. Kā svarīgs elements straujas izaugsmes panākšanai tiek izvirzīta inovāciju un jaunāko tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, izmantošana, kā arī valsts izcilība zaļās ekonomikas, atjaunojamās enerģijas un bioekonomikas nozarēs.
“Jaunā izaicinājumu pilnā situācija Latvijas un visas Eiropas ekonomikā liek arī valdībai paraudzīties uz lietām no jauna. Iepriekšējos gados valsts ekonomiskā politika netika mērķtiecīgi realizēta, kas pakāpeniski Latviju noveda pie atpalicības iepretim mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Taču es esmu pārliecināts, ka mums ir ievērojams potenciāls, kura atbrīvošanai ir nepieciešams konkrētu pasākumu kopums vairākos virzienos – finansējuma nodrošināšanā uzņēmējdarbības un eksporta paplašināšanai, cilvēkkapitāla attīstīšanā, birokrātijas mazināšanā, ārvalstu investīciju piesaistē, inovāciju un modernāko tehnoloģiju veicināšanā. Un, protams, Latvijai kā jau šobrīd vienai no zaļākajām Eiropas valstīm ir jāizmanto savs potenciāls atjaunojamās enerģijas, ūdeņraža tehnoloģiju, bioekonomikas jomās, kļūstot gan par elektroenerģijas neto eksportētāju, gan līderi zaļo tehnoloģiju attīstībā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Jaunā ekonomiskās izaugsmes stratēģija vidējā termiņā paredz iekšzemes kopprodukta pieaugumu 4-5 % apmērā ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2 % robežās. Tāpat nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus vismaz 900 tūkstošus nodarbināto gadā, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums vismaz līdz 80 % no IKP, kā arī jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25 % apmērā no IKP. Paredzams, ka produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā nodrošinās vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu vismaz līdz 3200 eiro.
Kā to panākt?
Latvijas attīstībai fundamentāls priekšnosacījums ir ekonomikas konkurētspējas priekšrocību balstīšana uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spējai pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas.
Lai īstenotu valdības ekonomisko mērķi, ir būtiski jāuzlabo finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi jāpiesaista investīcijas tautsaimniecībai. Jāveic mērķtiecīgas valsts investīcijas tautsaimniecībā, kas kopā ar ES fondu, tostarp Atveseļošanas fonda, investīcijām, sniegs būtisku atbalstu mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai, kas savukārt nodrošinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmes un eksporta apjoma palielināšanos. Vienlaikus tas prasa atbildību investēt produktīvi, lai neradītu papildu spiedienu uz inflāciju.
Galvenie rīcības virzieni Latvijas ekonomikas konkurētspējas pieaugumam:
- IEGULDĪJUMI CILVĒKKAPITĀLĀ, ceļot izglītības kvalitāti un sabiedrības veselību, pilnveidojot pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas, darbaspēka efektīvākas izmantošanas, talantu un kvalitatīva darbaspēka piesaistes procesus;
- KONKURĒTSPĒJĪGA UZŅĒMĒJDARBĪBA, novirzot resursus uzņēmumu attīstībai un modernizācijai, jaunu biznesa ideju īstenošanai, sniedzot atbalstu uzņēmumu konkurētspējai, inovāciju sistēmu un digitalizācijas attīstībai, kā arī mazinot birokrātiju un digitāli transformējot publisko pārvaldi;
- REĢIONĀLI SABALANSĒTA IZAUGSME, sekmējot labi apmaksātu darba vietu un globāli konkurētspējīgu uzņēmumu izveidi, nodrošinot reģionālo centru savienojamību un pieejamus kvalitatīvus publiskos pakalpojumus;
- MODERNA INFRASTRUKTŪRA UN PIEEJAMI MĀJOKĻI, mazinot birokrātiskos šķēršļus nekustamo īpašumu attīstībai, sekmējot ēku fonda atjaunošanu un atbilstību klimata neitralitātei, attīstot zemas īres mājokļu pieejamības tirgu un transporta infrastruktūru, kā arī plaši pieejamu sabiedriskā transporta pakalpojumu mobilitāti;
- KLIMATA PĀRMAIŅAS UN IEGULDĪJUMI ZAĻAJĀ INFRASTRUKTŪRĀ, sekmējot enerģētisko neatkarību un īstenojot ambiciozus atjaunojamās enerģijas projektus.
Informatīvais ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību “LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBA – PRODUKTIVITĀTE, KONKURĒTSPĒJA, IZAUGSME” sagatavots, lai rosinātu diskusiju un publiskas debates Saeimā par Latvijas ekonomikas attīstības izaicinājumiem un valsts izaugsmes prioritātēm. Š.g. 16. maijā par šiem jautājumiem notiks debates Saeimā, lai kopīgi diskutētu par valsts attīstības prioritātēm.
