Otrdien, 19. jūnijā, Ministru kabineta sēdē izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju ieviešanas progresu*.
Informatīvajā ziņojumā atspoguļots divu gadu laikā paveiktais, īstenojot piecas OECD rekomendācijas veselības jomā. Viena no rekomendācijām paredz radīt uz datiem balstītu veselības aprūpes sistēmu. Rekomendācijas izpildē darbs ir veikts vairākos virzienos. Viens no būtiskākajiem darbiem šajā jomā ir E-veselības ieviešana, kas nodrošina medicīnisko dokumentu elektronisku sagatavošanu un pieejamību ārstniecības personām. Svarīgi ir turpināt darbu pie caurspīdīguma nozarē, ko iespējams panākt arvien vairāk uzlabojot un pilnveidojot E-veselību, tostarp pakāpeniski ieviest e-nosūtījumu. Plānots, ka tas samazinās papīra dokumentācijas apjomu veselības aprūpē un padarīs veselības aprūpes būtisku posmu caurskatāmāku. Tāpat izstrādāti darbības indikatori, kas ļauj pārraudzīt veselības sistēmas darbību, kā arī ārstniecības iestāžu kvalitātes rādītājus.
Rekomendācijas paredz uzlabot piekļuvi veselības aprūpei. Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un palielinātu konkurenci starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, plānots izmantot stratēģisko atlasi vai pakalpojumu sniedzēju izvēli atbilstoši noteiktiem kritērijiem. Pirmā stratēģiskā atlase šogad veikta trim pakalpojumu sniedzēju grupām (stacionārā ārstniecības iestādē plānveidā veicamai onkoloģiskai ārstēšanai, ambulatoriem pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu mamogrāfiju, medicīniskās apaugļošanās pakalpojumu sniedzējiem). Šogad valsts apmaksā arī jaunus veselības aprūpes pakalpojumus, iekļaujot aknu transplantāciju un aortālā vārstuļa transkatetrālo implantāciju, kā arī nodrošināti diabēta apmācības kabineta pakalpojumi. No 1.jūlija tiks nodrošināta pozitrona emisijas tomogrāfijas izmeklējumi personām ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju noteiktām lokalizācijām. Savukārt, lai uzlabotu medikamentu pieejamību Krona slimības, čūlainā kolīta un psoriāzes pacientiem, ar 2018.gadu paaugstināts zāļu kompensācijas apmērs no 75% uz 100%. Lai uzlabotu slimību agrīnu diagnostiku, vērā ņemams uzlabojums ir “zaļā koridora” ieviešana, kas septiņām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām ir palielinājis agrīni atklāto gadījumu īpatsvaru un samazinājis vēlīni atklāto gadījumu īpatsvaru. Tāpat pakāpeniski palielinās atsaucība piedalīties valsts organizētajā vēža skrīningā.
OECD sniegtās rekomendācijas paredz arī uzlabot veselības aprūpes kvalitāti. Arī šajā jautājumā veikti vairāki uzlabojumi – veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos**, kas attiecas uz grūtnieču un jaundzimušo aprūpi, uzlabojot kvalitātes uzraudzības prasības dzemdību palīdzībai grūtniecības periodā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā, tai skaitā ārstniecības iestādē atbilstoši tās darba profilam un apjomam jābūt izstrādātai kārtībai grūtniecības un dzemdību riska izvērtēšanai un rīcībai šādos gadījumos, noteiktai rīcībai sarežģījumu, neatliekamu situāciju un komplikāciju gadījumos dzemdniecībā. Kvalitātes prasības ietver grūtnieču un dzemdētāju aprūpē iesaistītā personāla regulāru apmācību (profesionālo pilnveidi) par grūtnieču, dzemdētāju un jaundzimušo aprūpi un neatliekamo palīdzību dzemdniecībā un neonatoloģijā. Tāpat, pateicoties papildus finansējumam, ir paaugstināta kapitācijas nauda ģimenes ārstiem, un veiktas izmaiņas ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanas kritērijos un par to izpildi veiktā maksājuma metodikā, veicinot ģimenes ārstu finansiālo motivāciju aktīvāk iesaistīties ne tikai kritēriju izpildē, bet pacientu aprūpē kopumā. Savukārt, lai uzlabotu primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, uzsākts darbs, lai ieviestu un attīstītu ģimenes ārstu savstarpēju sadarbību (ģimenes ārstu sadarbības tīklu izveide).
Rekomendācijas paredz arī efektīvāku profilaktisko aprūpi. Lai veicinātu veselīga dzīvesveida paradumus un mazinātu riska faktoru izplatību iedzīvotājiem, ir piešķirti ievērojami finanšu resursi (gan Eiropas Savienības fondi, gan valsts budžets), īpašu uzmanību pievēršot sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, piemēram, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, bezdarbniekiem, nabadzīgajiem cilvēkiem, personām ar invaliditāti un cilvēkiem, kas dzīvo lauku un attālos rajonos. Šīs veselības veicināšanas darbības ir vērstas uz tādām jomām kā atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu izplatības mazināšana, veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšana, seksuālās un reproduktīvās veselības un psihiskās veselības veicināšana. Norit darbs pie HIV agrīnas diagnostikas un ārstēšanas, ir izstrādāts rīcības plāns infekciju slimību novēršanai***, kas paredz uzlabot zāļu pieejamību, ārstēšanu agrīnākā stadijā. Tāpat C hepatīta ārstēšanai medikamentus pilnībā finansē valsts. Būtisks profilakses jomas uzlabojums ir veiktie grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas, piemēram, paredz iedzīvotājiem nodrošināt veselīgāku pārtiku un aizliedz enerģijas dzērienu pārdošanu nepilngadīgām personām.
Tāpat rekomendācijas nosaka nozares finansējuma palielinājumu. Pateicoties finansējuma pieaugumam 2018.gadā, ir panākts būtisks progress, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un rentabilitāti. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu finansējumu un paaugstinātu ieņēmumus veselības aprūpes sistēmai, pērn Saeima pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz, ka veselības apdrošināšanas sistēma būs taisnīgāka un izdevīgāka tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo un legāli strādā Latvijā un veic sociālās iemaksas. Valsts automātiski apdrošina visus legālos darba ņēmējus un visas sociāli mazaizsargātās grupas – pensionārus, bērnus, personas ar I un II grupas invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētus bezdarbniekus u.c.-, kas saņems pilno valsts apmaksāto pakalpojumu grozu. Valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no apdrošināšanas statusa. Tāpat, pateicoties finansējuma pieaugumam, no šī gada bija iespējams vēsturiski lielākais darba samaksas pieaugums ārstniecības personām.
*Informatīvais ziņojums par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendāciju veselības jomā ieviešanas progresu
**Ministru kabineta noteikumos Nr.611 “Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”
***Rīcības plāns HIV infekcijas, seksuāli transmisīvo infekciju un B un C hepatīta novēršanai 2018.-2020.gadam
Undīne Šulca
VM Komunikācijas nodaļas preses sekretāre
tālrunis: 67876106; 20388356
e-pasts: undine.sulca@vm.gov.lv