23. maijā Ministru kabinets atbalstīja likumprojekta "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" un likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" tālāku virzību izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā. Likumprojektu "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" pamato nepieciešamība precizēt Valsts robežsardzes tiesības nepieļaut valsts robežas šķērsošanu ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības. Savukārt likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” izstrādāts, lai ieviestu speciālu regulējumu situācijām, kad nepieciešams īstenot pastiprinātu robežapsardzības režīmu.
Grozījumu nepieciešamību jo īpaši aktualizējusi nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas un tās mēģinājumu pieauguma tendence, kā arī Baltkrievijas esošā varas režīma īstenotā instrumentalizācija jeb hibrīduzbrukums uz Latvijas un ES ārējās robežas. Proti, Baltkrievijas varas iestādes 2021. gadā faktiski pārtrauca savas valsts robežas aizsardzību ar Latviju, Lietuvu un Poliju, tādējādi pieļaujot nekontrolētu cilvēku plūsmu pāri valsts robežai tam neparedzētās vietās, tā dēvētā, Šengenas nolīguma dalībvalstu virzienā. Baltkrievijas varas iestāžu rīcība starptautiskajā līmeni tika novērtēta kā personu instrumentalizācija jeb hibrīduzbrukums nolūkā īstenot valsts robežas šķērsošanu ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības.
Robežu kontrole ir būtiska valsts funkcija, kas Eiropas Savienības ietvaros kalpo ne tikai dalībvalsts, bet arī attiecīgi visas Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzībai. Turklāt par atbalstāmu ir uzskatāma tikai likumīga ieceļošana valstī jeb valsts robežas šķērsošana tai paredzētajās vietās un kārtībā. Minētais princips nav absolūts. Proti, viens no pamatojumiem, kad personai, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgā, ir tiesības ieceļot valstī ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības, ir humāni apsvērumi, valsts intereses vai starptautiskas saistības.
Līdz ar to, reaģējot uz nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu vai tās mēģinājumu kā uz veidu, lai iekļūtu valstī nelikumīgi, nepieciešams izteikt Valsts robežsardzes likuma 5.pantu pirmās daļas 7. punktu jaunā redakcijā, paredzot, ka, lai nodrošinātu funkciju izpildi, Valsts robežsardze nepieļauj personu nelikumīgu ieceļošanu. Vienlaikus grozījumi paredz arī papildināt Valsts robežsardzes likuma 16. panta pirmo daļu ar jaunu 1.1 punktu, skaidrāk nosakot fiziskā spēka pielietošanas tiesības, lai nepieļautu nelikumīgu ieceļošanu valstī. Grozījumi paredz arī papildināt Valsts robežsardzes likuma 15. panta pirmo daļu ar 5.1 punktu, kas skaidrāk noteiktu tiesības robežsargiem neļaut personai ieceļot valstī tam neparedzētā vietā un laikā (vajadzības gadījumā iespēju robežās sniedzot primāro nodrošinājumu), ja nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi par tūlītēju ieceļošanas nepieciešamību.
Likumprojekts "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" izstrādāts, ievērojot neizraidīšanas principu, samērīguma principu, kā arī citus Latvijai saistošajos cilvēktiesību dokumentos noteiktos principus.
Savukārt likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” paredz tiesības Ministru kabinetam izsludināt Robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu, lai normalizētu situāciju, kad konstatējams nesamērīgi liels nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu gadījumu skaits.
Pirmdien, 22. maijā, Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas šķērsošana ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības nav tikusi atļauta 41 personai, savukārt kopumā šogad – 3310 personām. Šogad humānu apsvērumu dēļ uzņemti 178 cilvēki. Valsts robežsardze katru gadījumu vērtē un izskata individuāli.
Savukārt 2022. gadā kopumā valsts robežas šķērsošana ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības nav tikusi atļauta 5286 personām, bet no 2021. gada 11. augusta - 4045 personām.
