Otrdien, 15.oktobrī, Ministru kabinetā (MK) izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kurā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā piedāvāts jaunais, precizētais administratīvi teritoriālais iedalījums ar 39 pašvaldībām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!): “Pašvaldību reformas mērķis ir celt iedzīvotāju dzīves kvalitāti, mazināt nevienlīdzību saņemtajos pakalpojumos neatkarīgi no dzīvesvietas. Lai tas būtu iespējams, nepieciešamas stipras, attīstīties spējīgas pašvaldības. Iedzīvotāju interesēs ir lielākas, ekonomiski spēcīgas pašvaldības, kas var nodrošināt labus pakalpojumus un kļūt par spēcīgu partneri valstij, lai īstenotu citas valsts attīstībai nepieciešamas reformas. Ņemot vērā izsvērtus argumentus, pašvaldību reformas piedāvātais teritoriālais iedalījums ir veidots, domājot par sabiedrības interesēm - lai visā Latvijā veidotos iespējas ekonomiskajai izaugsmei un ikviena pašvaldība spētu ar saviem resursiem nodrošināt iespējami labākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas.”
Precizētais likumprojekts nosaka jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu ar 39 pašvaldībām esošo 119 pašvaldību vietā. Tas paredz saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei, kā arī izveidot 34 novadus. To skaitā ir novadi, kurus, tāpat kā piecas republikas pilsētas, izmaiņas neskars: Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novads. Savukārt Olaines novada ģeogrāfiskās vienotības nodrošināšanai likumprojekta pārejas noteikumos ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.
Likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” izstrāde ir viens no pašvaldību reformas pabeigšanas posmiem, kas jāīsteno atbilstoši Saeimas š.g. 21.marta lēmumam “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”, uzdodot MK izstrādāt un līdz 2019. gada 1. decembrim iesniegt Saeimai attiecīgu likumprojektu. Pašvaldību reforma ir iekļauta valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm, un tās mērķis ir līdz 2021. gadam apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, veidojot viendabīgāku pašvaldību iedalījumu visā valstī un gādājot par iedzīvotāju tiesībām saņemt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, kā arī lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu publisko līdzekļu izmantošanu.
Lai izpildītu Saeimas doto uzdevumu, VARAM kā reformas virzītājs mērķtiecīgi strādājusi, lai sagatavotu likumprojektu, informētu sabiedrību un sadarbības partnerus, uzklausītu viedokļus un jau plānotajā termiņā iesniegtu likumdevējam. Š.g. 5.februārī MK tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai” un 12.martā – likumprojekts “Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums”, kas tika izmantots par pamatu Saeimas 21. marta lēmumam “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”. Tāpat š.g. 10.aprīlī ministrija organizēja administratīvi teritoriālās reformas prezentācijas pasākumu pašvaldībām, prezentējot reformas plānotos mērķus un norisi. Š.g. 14.maijā MK tika apstiprināts ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, dodot mandātu oficiālajām konsultācijām ar pašvaldībām un sabiedrības informēšanai. 27.maijā tika uzsāktas konsultācijas ar pašvaldību deputātiem un aptuveni trīs mēnešu laikā ministrs J. Pūce kopā ar ministrijas pieaicinātajiem ekspertiem tikās ar 947 pašvaldību deputātiem 30 piedāvāto jauno novadu administratīvos centros (Preiļos, Cēsīs, Valmierā, Smiltenē, Siguldā, Bauskā, Jelgavā, Olainē, Mārupē, Jēkabpilī, Rēzeknē, Ludzā, Balvos, Madonā, Talsos, Ogrē, Aizkrauklē, Dobelē, Tukumā, Ventspilī, Kuldīgā, Saldū, Limbažos, Ādažos, Valkā, Liepājā, Salaspilī, Ķekavā, Krāslavā un Daugavpilī). Tikšanās laikā ar pašvaldību deputātiem un interesentiem ministrs apsprieda gan jauno teritoriālā iedalījuma modeli, gan citus pašvaldībām būtiskus jautājumus un uzklausīja konstruktīvus ierosinājumus. Par katru jaunveidojamo pašvaldību tika sagatavots informatīvs materiāls, kurā apkopoti dati, kas sniedz iespēju sabiedrībai iepazīties ar esošo finanšu, demogrāfijas, iedzīvotāju plūsmas un paradumu situāciju un nākotnes aplēsēm. Vienlaikus ministrija gatavoja arī konceptuālo ziņojumu “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu”, kura atskaites punkts bija iepriekš apstiprinātais informatīvais ziņojums un kuru MK atbalstīja š.g. 17.septembra sēdē.
Lai skaidrotu reformas mērķus, gaitu un sagaidāmos iedzīvotāju ieguvumus pakalpojumu saņemšanā, ministrija paralēli normatīvo aktu sagatavošanai veic plašu sabiedrības informēšanas un iesaistes pasākumu kampaņu.
No š.g. augusta līdz 2020.gada maijam ministrs J. Pūce plāno doties reģionālajās vizītēs visā Latvijā, lai klātienē diskutētu ar iedzīvotājiem par reformas norisi un atbildētu uz jautājumiem par pakalpojumu turpmāko nodrošināšanu reģionos, reģionu attīstību, sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā u.tml. Tāpat ministrija ikdienā uzklausa iedzīvotāju jautājumus un viedokļus speciāli reformai izveidotā zvanu centrā (tālr. 68808999) un elektroniski (e-pasts: reforma@varam.gov.lv).
Likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” š.g. 29.augustā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un 2.oktobrī tika sasaukta starpministriju (starpinstitūciju) sanāksme, piedaloties Finanšu, Tieslietu, Veselības, Satiksmes, Ekonomikas, Kultūras un Labklājības ministriju, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem. Pēc izskatīšanas Ministru kabinetā likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā. Lai atbilstoši Saeimas lēmumam jaunās pašvaldības darbu varētu uzsākt pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, likums parlamentam ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada beigām.
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026533, 20200305
e-pasts: prese@varam.gov.lv