Otrdien, 5. decembrī, Ministru kabinets (MK) atbalstījis aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projekta iesniegšanu Eiropas Komisijai (EK) rekomendāciju saņemšanai un tālākai virzībai plašākām diskusijām. NEKP ir ceļa karte klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā līdz 2030. gadam. Galvenie virzieni ceļa kartē saistāmi ar energoapgādes drošumu, atjaunīgās enerģijas plašāku ražošanu un izmantošanu, energoefektivitātes paaugstināšanu un siltumnīcefektu gāzu emisiju (emisiju) ierobežošanu. NEKP gala versiju Latvija iesniegs līdz nākamā gada jūnija beigām.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Esam ieguldījuši apjomīgu darbu, lai izveidotu stabilu pamatu NEKP plāna projektam, ko gribam diskutēt un pārrunāt gan ar sabiedrību un NVO, gan sadarbības partneriem. Tāpēc esam paredzējuši sešu mēnešu dialogu, lai plāna projektu kopīgi pilnveidotu ar visām iesaistītājām pusēm, uzklausot argumentētus ieteikumus un pamatotu kritiku, lai kopīgi varam uzlabot NEKP projektu. Izstrādājot NEKP projektu, mums bija būtiski nodrošināt balansu starp visām nozarēm ceļā uz enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu. To ir iespējams panākt, līdzsvarojot prasības un arīdzan visu pušu savstarpēju sapratni. Plāna projekts ir ambiciozs, tas prasīs visu nozaru iesaisti kopējo mērķu sasniegšanā.”
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) informē, ka tikšanās ar partneriem tiks organizētas 2024. gada janvārī un februārī, kurās tiks pārrunāti konstruktīvi priekšlikumi. Par plānotajām apspriešanām, to norises laiku, vietu, kā arī pieteikšanās kārtību KEM sniegs informāciju tuvākajā laikā KEM tīmekļvietnē. Pēc tam precizētā gala NEKP redakcija tiks atkārtoti skaņota ar nozaru ministrijām un sadarbības partneriem.
NEKP projekta sagatavošanā un mērķu izpildē būtiska loma ir nozaru ministrijām un to ekspertiem. Tautsaimniecības transformācija uz ilgtspējīgāku ekonomiku nav iedomājama bez nozaru politikas veidotāju tiešas iesaistes un aktīvas līdzdalības. Attiecīgi, piemēram, par transporta nozarē ietverto pasākumu īstenošanu rūpēsies Satiksmes ministrija, savukārt par lauksaimniecības, mežsaimniecības sektoru – Zemkopības ministrija, par enerģētikas nozares transformāciju – KEM, bet par ēku energoefektivitātes veicināšanu – Ekonomikas ministrija.
NEKP sākotnējā projekta izstrāde noritējusi vairākos posmos. Pirmajā posmā, kas ilga no š.g. janvāra līdz novembrim – KEM pilnveidoja ne vien nozaru pasākumu bāzi, bet arī plāna projekta struktūru, kā arī noteica papildu pasākumus mērķu sasniegšanai un koordinēja NEKP projekta sagatavošanu ar atbildīgajām nozaru ministrijām. Otrajā posmā – no nākamā gada janvāri – kopīgi strādājot ar visām iesaistītajām pusēm, NEKP projektu plānots pilnveidot ar papildu pasākumiem, lai plāna gala versija ietvertu pasākumus, kas ļauj sasniegt mērķus un rezultātus, efektīvāk izmantojot pieejamos finanšu resursus.
“NEKP projektā ietverta virkne pasākumu, lai nodrošinātu enerģētiskās drošības stiprināšanu, atjaunīgās enerģijas plašāku ražošanu, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanu un emisiju samazināšanu. Piemēram, mājsaimniecībām būs iespēja turpināt pārriet uz atjaunīgo energoresursu iekārtām, uzstādot, piemēram, saules paneļus, saules kolektorus, siltumsūkņus, biomasas iekārtas u.c. risinājumus, izmantojot valsts līdzfinansējumu šādu iekārtu iegādei. Savukārt transporta jomā plānota elektrotransportlīdzekļu un hibrīdtransportīdzekļu īpatsvara palielināšana kopējā transporta sektorā, bet CO2 piesaistes nodrošināšanai plānota mežaudžu produktivitātes paaugstināšana saimnieciskos mežos un citi pasākumi, kas nodrošinās Latvijas virzību uz enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu 2030. gadā,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Ceļā uz klimatam draudzīgu tautsaimniecību
Globāli klimatam draudzīgas ekonomikas politikas pamatā ir veicināt tādu tautsaimniecības ilgtspēju, kur investīcijas tiek virzītas uz klimatam un videi draudzīgiem uzņēmējdarbības projektiem. Šāda ekonomika papildus radīs jaunas zaļās darba vietas, uzlabos Latvijas konkurētspēju un radīs iespēju ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Energoresursu krīze Latvijai ir devusi lielu mācību, uzņemoties aktīvu rīcību pāriet uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu, tādējādi stiprinot mūsu valsts energoapgādes drošumu un neatkarību, vienlaikus samazinot emisijas un nodrošinot ilgtspējīgāku tautsaimniecības attīstību. Attīstības pamatā ir esošo priekšrocību izmantošana. Latvija ir bagāta ar dabas resursiem un spēcīgu energosistēmu infrastruktūru, kas nodrošina veiksmīgu startu enerģētikas un klimata politikas mērķu īstenošanā. Piemēram, Latvijā ir piemērots reljefs un optimāls vēja ātrums izmaksu efektīvai vēja enerģijas izmantošanai elektroenerģijas ražošanai, kā arī trīs paralēli esoši enerģijas tīkli u.c. priekšrocības.
Latvijā emisijas galvenokārt veido transports (37%), enerģētika (27%), lauksaimniecība (26%), atkritumu apsaimniekošana (6,5%) un tikai nelielu daļu rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana (3,3%) liecina 2021.gada dati.
Pasākumi mērķu sasniegšanā līdz 2030.gadam plānoti visās tautsaimniecības nozarēs
Latvija pašlaik sasniedz 7% emisiju samazinājumu attiecībā pret 2005.gadu, bet 2030. gadā emisijas samazināšanas mērķis ir 17%. Izmantojot dabas resursu priekšrocības (vējš, saule, ūdens), Latvijai ir liels potenciāls ražot konkurētspējīgu elektroenerģiju reģionā un Eiropas Savienībā (ES). Saules enerģiju Latvijā primāri plānots attīstīt pašpatēriņa nodrošināšanai kā mājsaimniecībām, tā arī juridiskām personām, turpinot izmantot atbalsta programmu priekšrocības. Elektroenerģijas importa novēršanai Latvija virzīsies uz sauszemes vēja parku attīstību kā efektīvāko risinājumu, savukārt atkrastes vēja parki radīs enerģijas eksporta potenciālu. Vienlaikus Latvija virzīsies uz pakāpenisku gāzveida kurināmā “zaļināšanu”.
Lauku reģionos viens no izaicinājumiem ir sabiedriskā transporta attīstība, kas aptver gan elektrotransportlīdzekļu, gan hibrīdtransportīdzekļu īpatsvara palielināšanu kopējā transporta sektorā. Kopumā Latvijas autoparkā augstu īpatsvaru – 37% veido novecojuši transportlīdzekļi, kuri kļūst mazāk ekonomiski, radot lielu emisiju apjomu.
Attiecīgi Latvijā plānots palielināt uzlādes staciju un uzpildes punktu skaitu, elektrotransportlīdzekļu skaitu, bezemisiju mikromobilitātes rīku skaitu, kā arī nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu Eiropas dzelzceļa tīklu. Par pasākumu īstenošanu transporta sektorā primāri NEKP projekta ietvaros rūpēsies Satiksmes ministrija.
Šobrīd pa Latvijas ceļiem ripo vairāk nekā 1300 elektromobiļi, kas atbalstīti valsts atbalsta programmas ietvaros, ko izstrādājusi KEM. Tie ir aptuveni 22% no kopējā elektromobiļu skaita Latvijā. Atbalsta programma iedzīvotājiem būs pieejama līdz 2024. gada beigām, un tikpat būtisks ieguldījums emisiju samazināšanā būs elektromobiļu iegādes atbalsts uzņēmumiem, pašvaldībām, pašvaldību iestādēm, pašvaldību kapitālsabiedrībām un valsts tiešās pārvaldes iestādēm. Tam plānots izmantot finansējumu Modernizācijas fonda atbalsta programmas ietvaros, kura šobrīd ir nodota publiskai apspriešanai. Atbalsta programmas ietvaros vienlaikus ar elektromobiļa iegādi varēs saņemt līdzfinansējumu, tostarp vidējas un lieljaudas uzlādes punktu iegādei un uzstādīšanai.
Arī Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošajā lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā plānoti dažādi pasākumi emisiju samazināšanai un papildu CO2 piesaistei. Piemēram, veicināt Latvijā ražotu lopkopības produktu patēriņu vietējā tirgū, sekmēt biometāna ražošanu un tā izmantošanu transporta un siltumapgādes sektoros.
ZIZIMM sektorā vislielāko pienesumu emisiju mazināšanā dod pārdomātas augsnes apstrādes tehnoloģijas lauksaimniecībā, ilgtspējīga zālāju apsaimniekošana, meža augsnes ielabošana, mežaudžu produktivitātes paaugstināšana saimnieciskos mežos un apmežošana. Plāna projektā ir iekļauti pasākumi meža produktivitātes atjaunošanai, gadījumos, kad koki ir cietuši vētrā, vai nokaltuši pārlieka mitruma dēļ, vai mežaudzes bojājuši kaitēkļi, sēnes, vai meža dzīvnieki. Šādās situācijās meža ekosistēmai jāatjauno koku augšanas potenciāls. Modelējot nākotnes mērķa scenārijus, viens no pieņēmumiem ir aizsargājamo mežu teritoriju paplašināšana primāri valsts meža zemēs, ņemot vērā valsts uzņemtās starptautiskās saistības.
Vienlīdz svarīgi būs sekmēt oglekļa noglabāšanu arī ilglaicīgos koksnes produktos – piemēram, koka ēku būvēs, augstas pievienotās vērtības koksnes produktos u.tml. Būtisku pienesumu nodrošinās arī Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošais ēku sektors, kur plānots uzlabot publisko un daudzīvokļu ēku, kā arī privāto ēku energoefektivitāti.
