Otrdien, 1. februārī, Ministru kabinetā apstiprinātā institūciju darbības stratēģijas izstrādes jaunā kārtība paver iespēju valsts pārvaldes iestādēm sekmīgāk stiprināt savu kapacitāti, lai efektīvi pildītu savas funkcijas. Iestāžu vadītājam būs vieglāk modernizēt savas iestādes darbību, savukārt nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji un sabiedrība kopumā varēs vieglāk izprast ceļu, kā attīstās nozaru pārvaldība un kādus risinājumus gaidīt tuvāko gadu laikā.
Valdībā apstiprinātā instrukcija “Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu” padara iestāžu stratēģiskās attīstības plānošanu vienkāršāku un elastīgāku, ļaujot vadītājiem mērķtiecīgāk noteikt iestādes attīstības virzienu un rezultātu sasniegšanas termiņu. Iestādes darbības stratēģijā vismaz (bet ne tikai) jāiekļauj informācija par:
- institūcijas misiju, vīziju un vērtībām;
- institūcijas mērķa grupām, to interesēm un vajadzībām;
- galvenajiem politikas mērķiem;
- konkrētā darbības periodā noteiktajām prioritātēm un mērķiem;
- sasniedzamiem rezultātiem jeb pārmaiņām, kas tos raksturo, un galvenie snieguma rādītāji;
- institūcijai pieejamiem resursiem, iestādes darbības spēju un risku analīzi u.c.
Institūcijas darbības stratēģijas regulējumā, kāds tas bija “Valsts pārvaldes reformu plāna 2020” apstiprināšanas brīdī, Valsts kanceleja konstatēja vairākas problēmas, kuras traucēja tūlītējai snieguma vadības sistēmas ieviešanai (piemēram, ierobežojumi elastīgi pielāgoties situācijas izmaiņām, informācijas dublēšanās ar politikas plānošanas dokumentos noteikto, stratēģijas satura un formas ierobežojumi, kā arī darba snieguma rādītāju jēdziena neesamība u.c.).
Vienkāršojot regulējumu atbilstoši jaunākajām tendencēm organizāciju vadības jomā, ieviešot galvenos snieguma rādītājus (no angļu val. Key performance indicators jeb KPI) progresa mērīšanai, kā arī akcentējot nepieciešamību mērķtiecīgi plānot un attīstīt iestāžu kapacitāti, par galveno stratēģijas mērķi kļuva institūcijas kapacitātes attīstība un pārvaldība – stratēģija kā vadītāja darba rīks iestādes vadīšanai un attīstības virzīšanai.
Turpmāk stratēģijā tiks atspoguļots, kā institūcija plāno izmantot un koordinēt savus cilvēkresursus, finanšu un materiālos resursus, lai sasniegtu attīstības plānošanas dokumentos, kā arī politisko vadlīniju dokumentos noteikto. Tā vairs nekalpos vienīgi politikas plānošanas nepilnību līdzsvarošanai, un to apstiprinās attiecīgās institūcijas vadītājs, proti, tas, kurš šo rīku izmantos. Jaunā instrukcija vairo elastību, ieviešot iespēju noteikt institūcijai piemērotāku stratēģijas darbības termiņu, vienkāršojot tās aktualizēšanu, kā arī atsakoties no stratēģijas formas noteikšanas.
Lai valsts pārvaldes attīstība kopumā virzītos Latvijas un Eiropas Savienības noteikto prioritāšu virzienā, visām iestādēm 2021.-2027.gada plānošanas periodā jāparedz vismaz viens snieguma rādītājs katrā no sešām prioritātēm:
- inovācija;
- digitālā transformācija;
- klimatneitralitāte;
- cilvēkresursu attīstība;
- iekšējo procesu uzlabošana;
- progress nozares politikas ieviešanā.
Līdz 2026.gada beigām Valsts kancelejai ir pienākums noteikt nākamā perioda aktuālās valsts pārvaldes tēmas un kopīgos snieguma rādītājus.
Paredzēts, ka Valsts kanceleja izdos praktiskas vadlīnijas institūcijas darbības stratēģiskās plānošanas atbalstam, un Valsts administrācijas skola sadarbībā ar Valsts kanceleju izveidos mācību kursu par stratēģiju izstrādi, nodrošinot metodisko vadību un atbalstu institūciju stratēģiju plānošanas procesam un vadlīnijas snieguma rādītāju, galveno snieguma rādītāju un visām tiešās pārvaldes iestādēm kopīgo snieguma rādītāju izstrādei.
Instrukcijas projekts “Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu” ir vēl viens no Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 uzdevumiem, lai spēcīgākas un prasmīgākas iestādes labāk kalpotu sabiedrībai.
