Otrdien, 4. septembrī, Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Ieroču aprites likums”, kura mērķis ir pārņemt ES direktīvu, lai ieviestu vienotus ieroču aprites nosacījumus Eiropas Savienībā un novērstu terorisma draudus.
Regulējumā paredzētas vairākas ieroču īpašnieku pienākumus atvieglojošas normas. Piemēram, līdz ar šo likumprojektu tiks atcelta līdzšinējā regulārā kontrolšāvienu izdarīšana pašaizsardzībai reģistrētiem šaujamieročiem – turpmāk kontrolšāvienu vajadzēs veikt tikai vienu reizi – pirms šaujamierocis tiks laists apritē.
Tāpat paredzēts, lai atvieglotu informācijas apriti, turpmāk tirgotāji varēs reģistrēt visus šaujamieroču darījumus elektroniski.
Līdzīgi kā citās ES valstīs, turpmāk arī Latvijā ieroča glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju izsniegs uz 5 gadiem (šobrīd Latvijā tiek izsniegtas beztermiņa atļaujas). ES direktīva nosaka, ka ieroču atļaujas jāpārskata ne retāk kā reizi piecos gados, piemēram, Īrijā šīs apliecības izsniedz uz 3 gadiem, bet mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – uz 5 gadiem. Ministrija arī meklēs risinājumus, lai ieroču atļauju izsniegšanas procedūru veidotu pēc iespējas klientiem ērtāku, neapgrūtinot ieroču īpašniekus ar liekām administratīvām procedūrām. Noteikts arī pārejas periods – līdz likuma stāšanās spēkā dienai izsniegtās beztermiņa atļaujas būs spēkā līdz 2023. gada 14. septembrim.
Vienlaikus likumprojekts paredz stingrākas prasības simulāciju spēļu ieroču regulējumā, kura mērķis pasargāt bērnus un apkārtējo sabiedrību. Paredzēts, ka bez vecuma ierobežojuma varēs iegādāties un izmantot tikai tādus ieročus, kuri pēc izskata neatveido rūpnieciski ražotos ieročus un kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 0,5 džoulus. Ieročus, kas neatbilst minētiem kritērijiem varēs iegādāties un lietot tikai pilngadību sasniegušie un tādos apstākļos, kas neapdraud vidi un sabiedrisko drošību.
Turpmāk tiks veikta arī daudz precīzāka salūtieroču (akustisku ieroču), gāzes un signālieroču reģistrēšana un uzskaite, lai novērstu to pārveidošanu, piemēram, par kaujas ieročiem. Atbilstoši ES direktīvai, arī gāzes ieroči un signālieroči, kurus var pārveidot šaušanai ar lodēm, turpmāk būs uzskatāmi par šaujamieročiem un tiks pakļaujami ieroču aprites regulējumam. Pārejas periodā līdz 2023.gada 14.septembrim personām, kuras iegādājušās šos ieročus pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas Valsts policijā būs nepieciešams saņemt ieroču atļauju. Mūsu kaimiņvalstīm Lietuvā un Igaunijā jau šobrīd gāzes ieročiem ir nepieciešamas ieroču atļaujas.
Izmaiņas likumprojektā skar arī šaujamieroču maksimālo skaitu, ko fiziska persona ir tiesīga iegādāties un uzglabāt – tie drīkstēs būt ne vairāk kā 10 šaujamieroči un lielas enerģijas pneimatiskie ieroči.
Paredzētas stingrākas prasības arī attiecībā uz dezaktivētajiem ieročiem, kuri būs jāreģistrē, lai nodrošinātu to izsekojamību.
Ņemot vērā to, ka likumprojekts primāri paredz operatīvu ES direktīvas 2017/853 ieviešanu, MK protokollēmumā noteikts, ka šobrīd likumprojektā neiekļautie un plašāk izdiskutējamie citu ministriju priekšlikumi tiks izvērtēti līdz 2019.gada 31.decembrim.
Gunta Skrebele
Iekšlietu ministrijas
Komunikācijas nodaļas vadītāja
Tālr.: 67219363
Mob.: 29494943
E-pasts: gunta.skrebele@iem.gov.lv
Galerija
