Gatavojoties 11. Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļai, Valsts kanceleja digitālā formātā ir izdevusi grāmatu “Rokasgrāmata pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties”. Rokasgrāmatā ir apkopoti praktiski ieteikumi valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošajiem, un arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kā vērsties pret manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp dezinformāciju.
Rokasgrāmata ir nopietns pieteikums virzībai uz mērķi, ka jebkurš Latvijas iedzīvotājs spēj pretoties Kremļa un citu spēlētāju dezinformācijai.
Daži indivīdi, radikāli grupējumi un arī valstis ir padarījušas informāciju par ieroci savu mērķu sasniegšanai un personīgā labuma gūšanai. Tādēļ izpratne par manipulācijas paņēmieniem ar informāciju ir fundamentāla daļa no medijpratības prasmēm, kas nepieciešamas ikvienam, lai spētu orientēties 21. gadsimta digitālajā pasaulē,” izdevuma I nodaļā uzsver viens no autoriem dr. Mārtiņš Hiršs.
Rokasgrāmatas pamatā ir Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā ietvertā ideja, ka jebkurš publiskajā sektorā strādājošais var sniegt ieguldījumu, lai rūpētos par informatīvās telpas drošību un noturību. Tādēļ rokasgrāmatā ir ieteikumi pasākumiem gan individuālā, gan institūcijas līmenī, kā arī skaidrota valsts līmeņa pieeja stratēģiskās komunikācijas spēju attīstībai un informatīvās telpas drošības stiprināšanai.
Rokasgrāmatu veido trīs nodaļas. Pirmā nodaļa skaidro, kā atpazīt Kremļa biežāk lietotās manipulācijas informatīvajā telpā, vienlaikus sniedzot praktiskus piemērus. Otrā nodaļa piedāvā gan terminu skaidrojumu, gan informatīvās telpas apdraudējumu ietekmes skalu, gan praktiskus ieteikumus rīcībai indivīda, institūcijas un valsts līmenī. Trešajā nodaļā ir 51 pret Latviju visbiežāk lietotais Kremļa dezinformācijas vēstījums un faktos un pētījumos balstītie atspēkojumi.
Vai Latvija mēģina attaisnot nacistiskās Vācijas noziegumus, vai Latvija brīvprātīgi pievienojās Padomju Savienībai, vai Latvija ir iznīcinājusi padomju laikos attīstīto bagāto ražošanas infrastruktūru, vai Latvijas ekonomiskajai attīstībai nepieciešamas labas attiecības ar Krieviju, vai Latvija ir neizdevusies valsts ar brūkošu ekonomiku, vai Latvijā krievu bērni saņem sliktāku izglītību? Šos vēstījumus rokasgrāmatā argumentēti atspēko dažādu nozaru pētnieki un eksperti, piedāvājot atsauces uz zinātniskiem avotiem.
Ceru, ka jauniegūtās zināšanas ļaus veiksmīgāk aizsargāt demokrātiskos procesus Latvijā no ārvalstu iejaukšanās, veicinās sabiedrības izturētspēju, medijpratību un informācijpratību, lai mēs kopīgi spētu atvairīt, aizsargāties un sekmīgi mobilizēties pret dažādiem drošības izaicinājumiem krīzes situācijās,” uzsver tā redaktors, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs dr. Rihards Bambals.
Lai aizsargātu 14. Saeimas vēlēšanas no iejaukšanās riskiem informatīvajā telpā, tostarp priekšatspēkojot iespējamās manipulācijas un vēstījumus, Valsts kanceleja, pamatojoties uz rokasgrāmatu, šī gada augustā un septembrī organizēja vebinārus un lekcijas vairākiem simtiem vēlēšanu komisiju un iecirkņu darbinieku Latvijā un ārvalstīs. Rokasgrāmatu ir plānots izmantot kā metodisko materiālu publiskajā sektorā strādājošo apmācībai arī nākotnē.
Rokasgrāmata drukātā formā drīzumā būs pieejama visās Latvijas publiskajās bibliotēkās.
Rokasgrāmatas tapšanā ir piedalījušies 10 autori no Valsts kancelejas un 5 augstskolām – Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Vidzemes Augstskolas, Rīgas Juridiskās augstskolas un Rīgas Ekonomikas augstskolas – Mārtiņš Hiršs, Rihards Bambals, Nora Biteniece, Kaspars Zellis, Gatis Krūmiņš, Arnis Sauka, Ieva Miļūna, Toms Rostoks, Māris Andžāns, Evija Djatkoviča. Rokasgrāmatas ilustrācijas, kuru autore ir māksliniece Elīna Brasliņa, apzināti ir veidotas satīras žanrā, lai izgaismotu Kremļa vēstījumu pret Latviju absurdumu un tālumu no realitātes.