Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, 19. oktobrī, piedalījās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kurā iepazīstināja deputātus ar 2022. gada budžeta prioritātēm, uzsverot, ka tas ir vērsts uz Latvijas ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību.
Ministru prezidents Budžeta komisijas sēdē uzsvēra, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, ekonomika turpina attīstīties, ir pieaudzis piesaistīto investīciju apjoms, kā arī ir būtiski audzis eksports. K. Kariņš atzina, ka plānotā mājsēde no 21. oktobra līdz 15. novembrim ietekmēs mūsu valsts ekonomiku, bet tas būs īslaicīgi un prognozējams, ka ekonomika no tā spēs ātri atgūties.
Ministru prezidents, runājot par 2022. gada budžeta prioritātēm, norādīja, ka galvenais uzsvars ir uz trīs lieliem un mūsu valsts ilgtermiņa attīstībai būtiskiem mērķiem – valsts konkurētspējas celšanu, iedzīvotājiem pieejamo valsts pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu un nacionālās identitātes stiprināšanu.
Valsts konkurētspējas celšanai paredzēts turpināt samazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielinot neapliekamo minimumu (350 eiro no 2022. gada 1. janvāra, 500 eiro – no 2022. gada 1. jūlija). Tāpat par vairāk nekā 30% tiek palielināts bāzes finansējums zinātnei, piešķirts papildu finansējums Lielo investīciju fondam un papildu finansējums pašvaldību investīcijai un infrastruktūrai, tostarp ceļiem.
Valsts pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai iecerēta atalgojuma palielināšana veselības, izglītības, iekšlietu, kultūras un arī citās nozarēs. Papildu finansējums veselības aprūpē paredzēts diagnostikai, medikamentiem un ārstniecībai, tostarp onkoloģijai un paliatīvai aprūpei. Savukārt izglītības jomā papildu finansējums novirzīts stipendijām, palielinot gan saņēmēju skaitu, gan stipendiju apjomu. Iekšlietu jomā papildu finansējums piešķirts infrastruktūras sakārtošanai, kā arī nozarē strādājošo izglītības kvalitātes paaugstināšanai.
Nacionālās identitātes stiprināšanā iecerēts papildu atbalsts vietējiem masu medijiem un grāmatniecībai – no nākamā gada tiks ieviesta 5% pievienotā vērtības nodokļa likme drukātajai presei un grāmatām. Tāpat papildu finansējums ieplānots Mediju atbalsta fondam un arī Dziesmu svētku tradīciju kopšanai 2022. gadā paredzēts nozīmīgs finansējums.
Nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā notika diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. Sarunu rezultātā parakstīts valdības un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols.
