Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, 3. februārī, Tallinā, Igaunijā, tiekoties ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu (Kaja Kallas) un Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė), uzsvēra, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir jāturpina ieguldīt aizsardzībā un drošībā, tādējādi padarot stiprāku arī NATO aliansi.
Spēks individuāli, spēks kopienā – tas ir mūsu galvenais uzdevums. Šodienas tikšanās Tallinā vēlreiz apliecina, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir gatavas kopīgi strādāt, lai stiprinātu savu valstu aizsardzības spējas, tādā veidā padarot stiprāku visu NATO aliansi,” uzsvēra K. Kariņš.
Ministru prezidents uzsvēra, ka vienotība gan Baltijas valstu, gan ES un NATO līmenī ir efektīvākais veids, kā izturēt un stāties pretī Krievijas imperiālisma agresijai, tostarp nepagurstoši sniedzot visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai.
Mēs nedrīkstam atslābt, atbalstot Ukrainu. Miers ir panākams tikai ar Ukrainas uzvaru karā pret Krievijas imperiālismu. Mums, trim Baltijas valstīm, ir jāturpina rādīt piemēru, turpinot aktīvi atbalstīt Ukrainu, sniedzot tai visu nepieciešamo atbalstu,” pauda Ministru prezidents, piebilstot, ka Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai veido vairāk nekā 1% no valsts IKP.
K. Kariņš arī pauda, ka, raugoties uz NATO samitu Viļņā šovasar, ir būtiski, lai tiktu turpināts iedzīvināt NATO Madrides samita apņemšanos, proti, Baltijas valstu drošības stiprināšanu, palielinot NATO militāro klātbūtni reģionā. Ministru prezidents norādīja, ka visas trīs Baltijas valstis turpina ieguldīt aizsardzības spēju stiprināšanā. Latvijas valdība plāno apstiprināt 2023. gada valsts budžeta projektu, kas paredz būtisku papildu finansējumu aizsardzības spēju stiprināšanai.
Baltijas valstu premjerministri apsprieda arī ar enerģētikas drošību un “Rail Baltica” projekta īstenošanu saistītos jautājumus, kuri ir būtiski Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskajai attīstībai un drošībai.
K. Kariņš arī pateicās premjerministrei Kajai Kallasai par pirmās Baltijas valstu Premjerministru sanāksmes organizēšanu šogad, Igaunijai 2023. gadā pārņemot no Latvijas Baltijas Ministru padomes prezidentūru.
