Šodien mēs atkārtoti uzsveram Baltijas valstu vienotību un ciešo sadarbību. Mēs viens otram esam nepieciešami gan politiski, gan ekonomiski, gan militāri, un esam apņēmības pilni stiprināt mūsu valstu enerģētisko neatkarību, reģiona drošību un turpināt nelokāmi stingri atbalstīt Ukrainu,” pēc tikšanās atzīmēja Ministru prezidents.
K. Kariņš pauda, ka viens no galvenajiem tikšanās laikā pārrunātajiem jautājumiem ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu (Kaja Kallas) un Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė) bija reģiona enerģētikas drošība. Ministru prezidents uzsvēra, ka Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības nākotne ir atjaunojamo energoresursu jaudu attīstīšanā, īpaši atkrastes vēja enerģijas projektos, kam nepieciešami starpsavienojumi gan starp Baltijas valstīm, gan arī ar Skandināvijas un Centrāleiropas valstīm.
Premjerministri pārrunāja arī Baltijas valstu elektrotīklu desinhronizācija no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem. Baltijas valstīm ir vienots mērķis strādāt pie tās paātrināšanas un īstenot to pēc iespējas ātrāk. Tuvākā laikā ir sagaidāms ziņojums par desinhronizācijas paātrināšanas tehniskajiem aspektiem, kas būs pamatā tālākiem kopīgiem Baltijas valstu soļiem šajā jautājumā.
Tāpat Baltijas valstu valdību vadītāji pārrunāja nepieciešamo atbalstu Ukrainai. Ministru prezidents uzsvēra, ka Baltijas valstis ir apņēmības pilnas turpināt nelokāmu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju līdz ukraiņu tautas pilnīgai uzvarai. K. Kariņš uzsvēra, ka ir jāvirzās uz priekšu ar Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā. Ukraina īsteno sarežģītas reformas pat par spīti karam. Sagaidām, ka līdz šī gada beigām Eiropas Savienība ar Ukrainu atvērs pievienošanās sarunas. Tāpat Ukrainai ir jādod skaidrs signāls, ka pēc kara beigām un Ukrainas uzvaras pār Krieviju tā varēs pievienoties NATO. “Tad, kad Ukraina būs pilntiesīga ES un NATO dalībvalsts, Eiropā iestāsies miers un drošība. Būs likvidētas visas tā saucamās pelēkās zonas, kuras par savu ietekmes zonu tradicionāli ir uzskatījusi Krievija,” pauda K. Kariņš.
Baltijas valstu premjerministri arī pārrunāja gatavošanos NATO samitam Viļņā š. g. 11.–12. jūlijā. Ministru prezidents uzsvēra nepieciešamību iedzīvināt NATO Madrides samitā pērn panākto vienošanos par Alianses Austrumu flanga stiprināšanu. Latvijas prioritāte ir panākt progresu Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas stiprināšanā līdz kaujas spējīgai brigādei. “Latvija arī pati stiprina savas nacionālās aizsardzības spējas. Latvija ir palielinājusi aizsardzības finansējumu līdz 2,25% no IKP, un nākamajos gados virzāmies uz finansējuma palielināšanu līdz 3%. Šogad ieviešam Valsts aizsardzības dienestu, kā arī plānojam iegādāties jaunas ieroču sistēmas.”
Baltijas Ministru padomes sanāksmē piedalījās arī klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars, kurš ar Igaunijas klimata ministru Kristenu Mihalu (Kristen Michal) parakstīja Latvijas un Igaunijas sadarbības memorandu dabasgāzes piegādes nodrošināšanai krīzes apstākļos
