Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, uzrunājot Saeimas deputātus un sabiedrību ārpolitikas debatēs, uzsvēra, ka cilvēku vēlme un tiekšanās dzīvot brīvībā un demokrātijā joprojām ir stipra, neskatoties uz to, ka rodas iespaids, ka demokrātija atrodas uz atkāpšanās ceļa.
“Tas vislabāk ir redzams mūsu kaimiņzemē, Baltkrievijā. Tauta vairs nepieņēma kārtējās nebrīvās vēlēšanas un piecus mēnešus iziet ielās, miermīlīgā ceļā pieprasot tiesības pašiem brīvi, atklāti un godīgi ievēlēt savu valdību. Viņi vēlas dzīvot brīvībā, kas mums 30 gadu laikā jau šķiet pašsaprotama. Tā tas nav. Par demokrātiju, par iespēju pašiem noteikt savu likteni, ir jācīnās katru dienu un Latvijai, kā arī Eiropas Savienībai, ir jāturpina atbalstīt baltkrievu tautu,” pauda K. Kariņš.
Ministru prezidents norādīja arī uz brīvības un demokrātijas trūkumu Krievijā, kur, pēc opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija aresta, pagājušajā nedēļas nogalē notika plašas sabiedrības protesta demonstrācijas. Arī notikumi tādās demokrātijas citadelēs kā ASV liecinot, ka demokrātija ir trausla un kalpo kā brīdinājums, ka jāsaglabā modrība, īpaši šodienas apstākļos, kad ar tehnoloģiju palīdzību izplatīt dezinformāciju un sakūdīt cilvēkus ir kļuvis daudz vieglāk – domu apmaiņa ir nepieciešama, bet vardarbība nav pieļaujama.
K. Kariņš uzrunā arī pauda, ka Covid-19 pandēmija ir skaidri parādījusi nepieciešamību pēc valstu sadarbības un Eiropas Savienība kā valstu savienība, kuras dalībvalsts ir arī Latvija, ir panākusi vairākas lietas, neskatoties uz pausto kritiku – pirmkārt, pērn pēc ilgām diskusijām vienoties par daudzgadu budžetu un, pirmo reizi, par īpaša atlabšanas fonda izveidi pandēmijas radīto seku pārvarēšanai. Šīs vienošanās rezultātā Latvija turpmāko gadu laikā saņems vairāk nekā 10 miljardus eiro, tostarp aptuveni 2 miljardus eiro no minētā atlabšanas fonda.
Otrkārt, Eiropas Savienība spēja vienoties ar vakcīnu ražotājiem par vakcīnu piegādēm visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ir devusi iespēju Latvijai jau pērnā gada decembra nogalē saņemt pirmās vakcīnas un sākt mediķu vakcinēšanu.
K. Kariņš uzsvēra, ka Latvijas interesēs ir spēcīga Eiropas Savienība un transatlantisko saišu stiprināšana gan Latvijas, gan Eiropas Savienības līmenī, ar Amerikas Savienotajām valstīm ekonomikas, diplomātijas un drošības ziņā, jo NATO turpina būt Latvijas drošības galvenā garantija.
Uzrunas noslēgumā K. Kariņš uzsvēra Latvijas iedzīvotāju diasporas lomu valsts attīstības veicināšanā, norādot, ka vēsturiski daļa valsts iedzīvotāju dažādu apsvērumu vadīti ir izvēlējušies dzīvot ārpus Latvijas. Sabiedrības un valsts interesēs ir uzturēt aktīvu un dzīvu saiti ar ārpus Latvijas dzīvojošiem tautiešiem. “Mūsu iedzīvotāji, kuri ir izvēlējušies dzīvot, studēt, strādāt ārzemēs, ir daļa no mūsu valsts un mūsu tautas – tas nav zaudējums, tas ir potenciāli liels ieguvums, jo viņi ir mūsu zemes vēstnieki savās mītnes zemēs, un vienmēr ir laipni gaidīti atgriežamies mājās, savā dzimtenē,” uzsvēra Ministru prezidents.
K. Kariņš arī apsveica ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un ārlietu dienestu ar sekmīgo darbu un novēlēja panākumus, ievadot Latvijas de iure atzīšanas otrās simtgades sākumu.
