Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 24. februārī, piedalījās Eiropadomē, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmē, Briselē kura tika speciāli sasaukta, lai lemtu par ES reakciju uz Krievijas agresiju pret Ukrainu.
K. Kariņš pēc Eiropadomes uzsver, ka ES līderi ir vienojušies par tālākām stingrām ES sankcijām pret Putina režīmu, kas skars finanšu, enerģētikas un transporta sektorus, pieeju dažādām tehnoloģijām, kā arī Putina režīma vadošās amatpersonas un tās ir koordinētas ar Eiropas Savienības partneriem un sabiedrotajiem. Tāpat dalībvalstu līderi lēma atstāt atvērtas durvis Ukrainai, lai tā varētu nākotnē iestāties ES.
“Eiropā naivums par Putina režīmu ir zudis. To skaidri varēja sajust ap Eiropadomes galdu, kur visi dalībvalstu līderi diskutēja par tālākajām sankcijām pret Putina režīmu, pie kurām Eiropas Komisija turpina darbu, gatavojot jau nākošo sankciju pakotni kopā ar mūsu partneriem un sabiedrotajiem. Putina režīms ir starptautiski jāizolē un turpinot sankciju politiku šis mērķis ir jāsasniedz,” pēc Eiropadomes uzsvēra K. Kariņš, atzīmējot, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm uztur jautājumu par straujāku reaģēšanu.
ES valstu un valdību vadītāji stingri nosodīja arī Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas militārajā agresijā un aicināja ātri sagatavot un pieņemt vēl vienu sankciju paketi, kura ietver individuālas un ekonomiskas sankcijas un kura attieksies arī uz Baltkrieviju. Eiropas Komisija turpina strādāt pie tālākām sankcijām, kuras sekos, ja Krievijas prezidents Putins turpinās karadarbību pret ukraiņu tautu.
ES līderi vienojās par papildus atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru. ES kopā ar partneriem turpinās atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus ar plašu palīdzību, sniedzot papildu politisku un finansiālu atbalstu humāno palīdzību un arī militārā ekipējuma piegādes. Arī Latvija turpinās atbalstu Ukrainai – šobrīd atbildīgie dienesti un valdība aktīvi izskata tālākās atbalsta iespējas.