Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, 26. maijā, Tallinā, Igaunijā, kopā ar Baltijas valstu kolēģēm Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu (Kaja Kallas) un Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė) tikās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu (Olaf Scholz). Tikšanās laikā Ministru prezidents uzsvēra, ka Eiropai ir jāturpina atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krievijas militāro agresiju – tikai uzvara un Ukrainas kļūšana par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti garantēs ilgstošu mieru Eiropā.
"Ceļš līdz uzvarai var būt ilgs un grūts. Mums ir jābūt gataviem, ka tas prasīs laiku, resursus un upurus. Tomēr, ja padosimies, pasaule kļūs par daudz bīstamāku vietu ikvienam. Tādēļ es esmu pilnībā pārliecināts, ka, karam beidzoties, Ukrainai ir jākļūst par NATO dalībvalsti – tas ir vienīgais veids, kā garantēt, ka Krievija neatjauno spēkus un neatsāk lolot jaunas imperiālas ambīcijas,” uzsvēra K. Kariņš.
Ministru prezidents arī uzsvēra, ka Krievijas brutālais karš pret Ukrainu demokrātiskajām valstīm ir skaidri parādījis, ka tām jābūt spēcīgām ne tikai ideju un vērtību, bet arī militārā ziņā – lai aizstāvētu sevi un savas vērtības.
K. Kariņš pauda, ka Krievijas agresija Ukrainā ir tikai vairojusi NATO vienotību un to stiprinājusi. Kā daļa no Alianses, Latvija attīsta savas aizsardzības spējas piecās jomās – iegādājoties jaunas ieroču sistēmas, tostarp HIMARS raķešu artilēriju, un kopā ar Igauniju – vidēja rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu “IRIS-T”, izbūvējot jaunu militāru poligonu, atjaunojot obligātu militāro dienestu un virzoties uz mērķi atvēlēt aizsardzībai valsts budžeta finansējumu 3% apmērā no IKP tuvāko gadu laikā.
K. Kariņš norādīja, ka, Latvijai mērķtiecīgi attīstot savas aizsardzības spējas, ir svarīgi, ka arī citas NATO dalībvalstis palielina ieguldījumus aizsardzības jomā, sasniedzot vismaz 2% no IKP.
