Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pirmdien, 17. jūlijā, un otrdien, 18. jūlijā, Briselē, Beļģijā, piedalījās Eiropas Savienības (ES)-Latīņamerikas un Karību valstu kopienas (CELAC) samitā. Tā laikā Ministru prezidents CELAC dalībvalstīm akcentēja Krievijas atbildību par brutālā kara Ukrainā globālajām sekām, tostarp augsto inflāciju un pārtikas piegāžu risku paaugstināšanos. Ministru prezidents īpaši nosodīja Krievijas izstāšanos no vienošanās par Ukrainas graudu piegādēm un pārtikas izmantošanu kā ieroci – Krievija šķietami piedāvā dalību risinājumā, lai gan tās rīcība tiešā veidā acīmredzami apdraud pasaules pārtikas piegāžu nodrošināšanu.
“Krievija Ukrainā īsteno koloniālisma karu – bijušais kolonizators Krievija cenšas atgūt savu bijušo koloniju Ukrainu. Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs to saprot, tādēļ ir redzams atbalsts ANO ierosinātiem nosodījumiem Krievijas īstenotajam karam,” uzsvēra K. Kariņš, norādot, ka arī ES-CELAC samita laikā izdevies virknei valstu, kas atrodas otrpus Atlantijas okeānam, izskaidrot Ukrainas sīvās pretošanās nozīmi valstiskuma saglabāšanā.
Ministru prezidents pauda, ka ES-CELAC samitā diskutēts par iespējām paplašināt tirdzniecību un ekonomisko sadarbību starp abiem reģioniem. Pēc K. Kariņa teiktā, Latvija ir ieinteresēta brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanā starp ES un Mercosur bloka valstīm – uz eksportu orientētiem Latvijas uzņēmumiem tas pavērtu jaunus tirgus un attīstības iespējas. Ministru prezidents uzsvēra, ka esošās tirdzniecības sarunas tiek pārslogotas ar citām politikas iniciatīvām, kas apgrūtina raitu tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu. Latvija atbalsta ambiciozāku tirdzniecības politiku, lai ātrāk varētu virzīties uz līgumu noslēgšanu. Tāpat Ministru prezidents pauda, ka CELAC valstis spēlē būtisku lomu, lai nodrošinātu ES piegāžu ķēžu diversificēšanu un ES nebūtu atkarīga no viena piegādātāja.
ES-CELAC samita mērķis ir paplašināt Eiropas un Latīņamerikas, un Karību jūras reģiona sadarbību, īpaši ņemot vērā globālo krīžu kontekstu. Krievijas karš Ukrainā, klimata pārmaiņas un nesenā Covid-19 pandēmija liek pārvērtēt ES-CELAC attiecību nozīmīgumu gan to politiskajā, gan arī ekonomiskajā dimensijā, padziļinot esošās un meklējot jaunas sadarbības iespējas.
ES-CELAC dialogs tiek uzturēts kopš 2010. gada. Šogad, pēc astoņu gadu pārtraukuma, notiks trešais ES-CELAC samits. Pēdējais samits notika 2015. gadā, Latvijas prezidentūras ES laikā.
