Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 6. un 7. oktobrī Prāgā piedalījās pirmajā Eiropas politiskās kopienas sanāksmē un neformālā Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmē, Eiropadomē. Abu dienu tikšanos un diskusiju galvenās tēmas bija ciešāka sadarbība starp Eiropas valstīm, lai kopīgi pārvarētu Krievijas izraisītā kara Ukrainā ietekmi, kas ir radījis energoresursu cenu kāpumu un inflāciju.
Ceturtdien, 6. oktobrī, Prāgā norisinājās pirmā Eiropas politiskās kopienas sanāksme, uz kuru bija pulcējušies 27 ES dalībvalstu un 17 citu Eiropas valstu līderi, lai diskutētu par drošības, ekonomikas attīstības, klimata un enerģētikas, migrācijas un mobilitātes jautājumiem ar mērķi veidot ciešāku sadarbību starp Eiropas valstīm. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš norādīja, ka Krievijas izraisītais karš Ukrainā rada izaicinājumus visai Eiropai, ko valstīm atsevišķi nav iespējams pārvarēt. Tādēļ ir būtiski, ka par ciešāku sadarbību notiek diskusijas ar tādām valstīm kā Norvēģija, Šveice, Apvienotā Karaliste u.c.
Eiropas politiskās kopienas sanāksmes laikā notika arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa un Ukrainas premjerministra Denisa Šmihaļa (Denys Shmyhal) divpusējā tikšanās. Tās laikā K. Kariņš uzsvēra, ka Latvija atbalsta Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO, kā arī Latvija turpinās sniegt Ukrainai visa veida atbalstu, tai turpinot cīņu pret Krievijas militāro iebrukumu.
Piektdien, 7. oktobrī, Prāgā norisinājās neformālā Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksme, Eiropadome, kuras laikā ES līderi pārrunāja Krievijas īstenoto karu Ukrainā, enerģētiskās drošības un ekonomikas attīstības jautājumus.
Ministru prezidents K. Kariņš pēc tikšanās uzsvēra, ka ES pilnībā atbalsta Ukrainu un turpinās sniegt visu nepieciešamo palīdzību, lai tā uzvarētu karā. Vienlaikus, turpinoties karam Ukrainā, ES līmenī ir jārisina energoresursu cenu jautājums, panākot, ka samazinās dabasgāzes cenas, līdz ar to samazinot arī uzņēmējdarbības un sabiedrības izdevumus par elektroenerģiju un apkuri. Par šiem jautājumiem ES līderi turpinās lemt nākamajā Eiropadomē, kas norisināsies oktobra beigās.
ES līderi arī pārrunāja kritiskās infrastruktūras drošības jautājumus, ņemot vērā nesen piedzīvoto sabotāžu pret “Nord Stream” gāzes vadu, un vienojās, ka nepieciešams stiprināt kritiskās infrastruktūras drošību un sadarbību tās aizsardzībai.
