Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 16. decembrī, piedalījās Eiropadomē, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē, kurā tika lemts plašs jautājumu loks.
Ministru prezidents pēc Eiropadomes uzsvēra, ka sanāksmes laikā ir panākta būtiska vienošanās - Krievijas agresijas gadījumā pret Ukrainu gaidāma stingra reakcija no ES puses, arī ar partneriem koordinētas sankcijas.
“Šajās dienās viena no galvenajām diskusiju tēmām bija drošība. Esmu gandarīts, ka Eiropas Savienība ir pieņēmusi kopīgu, skaidru lēmumu, ka strādāsim kopā ar mūsu partneriem, un, ja Krievija militāri eskalēs situāciju attiecībās ar Ukrainu, tam būs ļoti nopietnas ekonomiskas sankcijas un sekas. Tas ir ļoti nozīmīgi, jo, faktiski, visa Rietumu pasaule, ES, NATO, mēs visi strādājam un strādāsim kopā. Krievijas rīcība nevis ir saskaldījusi Eiropu, bet to vienojusi,” uzsvēra K. Kariņš.
ES līderi diskusijā par situāciju Baltkrievijā bija vienisprātis, ka pēdējie Baltkrievijas tiesas spriedumi pret politiskās opozīcijas pārstāvjiem ir kārtējais apliecinājums režīma nedemokrātiskajam raksturam. Tāpat tika pārrunāta Baltkrievijas hibrīdoperācija uz ES robežām. Ministru prezidents pateicās ES institūcijām un dalībvalstīm par līdz šim sniegto atbalstu, kā arī norādīja uz nepieciešamību pārskatīt ES normatīvo ietvaru, lai šādos hibrīduzbrukuma gadījumos dalībvalstu robežsargiem būtu vajadzīgās tiesības un līdzekļi, lai nodrošinātu ES robežu aizsardzību.
Diskusijā par Covid-19 situāciju Eiropā ES līderi uzsvēra nepieciešamību dalībvalstīm strādāt pie balstvakcinācijas nodrošināšanas, īpaši kontekstā ar Omikron paveida straujo izplatību. Arī K. Kariņš diskusijā uzsvēra balstvakcinācijas nozīmi cīņā ar Covid-19 pandēmiju. Tāpat līderi vienojās par nepieciešamību noteikt ES vienotu derīgumu termiņu vakcinācijas sertifikātiem. Šajā jautājumā sagaidāms dalībvalstu vidū izdiskutēts Eiropas Komisijas lēmums, kas noteiks precīzu derīguma termiņu vakcinācijas sertifikātiem nākamā gada sākumā.
Jautājumā par enerģijas cenu pieaugumu līderi vienojās turpināt diskusijas par ilgtermiņa risinājumiem ES līmenī. Kā uzsvēra Ministru prezidents, īstermiņā dalībvalstis pieņem lēmumus par nacionāla līmeņa risinājumiem, lai atvieglotu iedzīvotājiem un uzņēmumiem situāciju ar augstajiem enerģijas rēķiniem, īpaši fokusējot atbalstu neaizsargāto iedzīvotāju grupām.
Diskusijā par ES drošības politikas nākotni K. Kariņš uzsvēra nepieciešamību sabalansēt ambīcijas ar pieejamajiem resursiem un finansējumu. Šobrīd ir būtiski strādāt pie ES un NATO sadarbības. Ciešāks ES – NATO politiskais dialogs ekspertu un augstākajā līmenī ir nozīmīgs, lai veicinātu kopīgu skatu uz drošības un aizsardzības izaicinājumiem. Īpaši atbalstām spēcīgāku ES – NATO sadarbību militārās mobilitātes un noturības jomās, cīņā ar dezinformāciju un hibrīdajiem draudiem.
Jau vēstīts, ka trešdien, 15. decembrī, Ministru prezidents piedalījās sestajā Austrumu partnerības samitā Briselē, kurā tikās ES un partnervalstu – Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas – līderi. Samita mērķis – apliecināt, ka šīs partnerības pamatā ir kopīgās vērtības, vienotība un solidaritāte.
