Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 17. februārī, un piektdien 18. februārī, dažādos formātos tiekoties ar Eiropas Savienības līderiem Briselē, Beļģijā, uzsvēra, ka vislabākā Sabiedroto atbilde uz Krievijas agresīvo ārpolitiku ir stingra Eiropas Savienības un NATO vienotība, NATO Austrumu flanga militāra stiprināšana un ilgtermiņa atbalsts Ukrainai.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 17. februārī, kopā ar Baltijas līderiem – Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda) un Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu (Kaja Kallas) tikās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu (Olaf Scholz), kurš informēja par savu šīsnedēļas vizīšu Maskavā un Kijevā rezultātiem. Tāpat K. Kariņš piedalījās ES valstu vadītāju neformālā sanāksmē par aktuālo drošības situāciju Eiropā. Savukārt piektdien, 18. februārī, K. Kariņš tikās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu (Roberta Metsola).
Šo tikšanos laikā tika pārrunāta drošības situācija reģionā saistībā ar Krievijas militāro spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežām un diplomātisku risinājumu meklējumiem saspīlējuma mazināšanai.
Vienlaikus Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 17. februārī, piedalījās 6. Eiropas Savienības – Āfrikas Savienības samitā un tā ietvaros notiekošā apaļā galda diskusijā par cīņu ar klimata pārmaiņām, enerģētiku, digitalizāciju un savienojamību, jo videi draudzīga un nekaitīga zaļā pāreja, digitālo tehnoloģiju izmantošana un attīstība ir vienlīdz svarīgi jautājumi abiem kontinentiem. Samita mērķis bija vienoties par kopīgu ilgtermiņa attīstības redzējumu, kas balstīts uz līdzvērtīgu partnerību. ES un Āfrikas Savienības līderu sanāksmē tika plaši diskutēts par ekonomiskās sadarbības iespēju paplašināšanu. Samita laikā tika prezentēta ES investīciju pakotne infrastruktūras projektu attīstībai un dažādu spēju stiprināšanai, kā arī strukturālo reformu atbalstam.
Arī Latvija ir ieinteresēta ekonomiskās sadarbības paplašināšanā ar Āfrikas valstīm, jo īpaši, tādās jomās kā informācijas tehnoloģijas un digitalizācija.