Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pirmdien, 10. jūlijā, Ādažu militārajā bāzē tikās ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo (Justin Trudeau). Tikšanās laikā Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda (Anita Anand) parakstīja ceļa karti, kurā noteikti Latvijas un Kanādas veicamie uzdevumi, lai līdz 2026. gadam NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā izveidotu par kaujasspējīgu brigādi. Ministru prezidents uzsvēra, ka Kanādas apņemšanās dubultot militāro klātbūtni Latvijā ir vēsturisks solis, kas stiprinās NATO Austrumu flanga aizsardzības spējas.
“Valsts un valdības vārdā paldies Kanādai – jūs turat solījumus un pildāt apņemšanās. Kanāda pirms sešiem gadiem apņēmās izveidot un vadīt NATO spēku kaujas grupu Latvijā un šodien tā ir realitāte – kaujasspējīga vienība bataljona izmērā, kurā iekļāvušies 11 dažādu NATO dalībvalstu karavīri,” Kanādas premjerministram pauda K. Kariņš
Ministru prezidents atgādināja, ka pirms gada NATO samitā Madridē tika kopīgi lemts par kaujas grupas stiprināšanu, NATO spēkiem Austrumu flanga valstīs pieaugot līdz kaujasspējīgai brigādei. Šodien, 10.jūlijā, Latvijas un Kanādas aizsardzības ministres parakstīja vienošanos, kā to sasniegt trīs gadu laikā.
“No Latvijas puses turpināsim ieguldījumus aizsardzības spēju stiprināšanā; nesen darbību ir uzsācis Valsts aizsardzības dienests. Mēs veidojam jaunu militāro poligonu Sēlijā, kas varēs uzņemt krietni lielāku karavīru skaitu. Mēs plānojam iegādāties papildus gaisa un krasta aizsardzības sistēmas, un tālās darbības raķešu artilēriju. Mēs turpināsim šos ieguldījumus, lai stiprinātu sevi un spētu aizvien labāk sadarboties ar Kanādu un visiem pārējiem Latvijā dislocētajiem sabiedroto karavīriem,” norādīja K. Kariņš.
“Vēsture parāda, ka neviena valsts nav tik spēcīga kā tad, kad tā apvieno spēkus ar citām valstīm. Katra valsts ir tik spēcīga, cik tās sabiedrotie. Latvijas sabiedrotie, Kanāda un citas NATO dalībvalstis pārstāv spēcīgāko militāro aliansi pasaulē. Mēs kopīgiem spēkiem turpināsim stiprināt NATO, nodrošinot Baltijas valstu, visa Ziemeļatlantijas reģiona mieru un stabilitāti, ļaujot mūsu sabiedrībām turpināt attīstīties,” uzsvēra Ministru prezidents.
K. Kariņš arī uzsvēra Latvijas un Kanādas vienoto nostāju attiecībā uz atbalstu Ukrainai, kas turpināsies tik ilgi, cik būs nepieciešams, līdz tā gūs uzvaru karā, ko pret to turpina īstenot Krievija.
Jau vēstīts, ka Latvijas un Kanādas aizsardzības ministres Ādažu militārajā bāzē parakstīja apņemšanos par Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas palielināšanu līdz brigādei. Tā paredz Latvijas un Kanādas sadarbību, lai līdz 2026.gadam NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu izveidotu par kaujas spējīgu brigādi, tostarp Kanādas apņemšanos palielnāt tās karavīru skaitu Latvijā līdz 2200.
