Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 17. augustā, tiekoties ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, iesniegs valdības demisijas rakstu. Ministru prezidents pirmdien, 14. augustā, “Jaunās Vienotības” valdes un Saeimas frakcijas kopsēdē domubiedrus ir informējis par nodomu iesniegt Valsts prezidentam valdības demisijas rakstu un aicinājis “Jauno Vienotību” izvirzīt jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu. Par Ministru prezidenta nodomu ir informēti arī valdību veidojošie politiskie partneri, “Nacionālā apvienība” un “Apvienotais saraksts”.
“Valsts attīstībai pamatā ir nepieciešama spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt grūtus un sarežģītus lēmumus. Šobrīd, pēc ilgstošām sarunām, ir tapis skaidrs, ka “Nacionālā apvienība” un “Apvienotais saraksts” dara visu, lai bremzētu jebkuru manu mēģinājumu ieviest nepieciešamo dinamismu valdības darbā,” uzsver K. Kariņš.
“Vēlos izmantot izdevību pateikt paldies visiem ministriem par līdzšinējo darbu. Tāpat vēlos izteikt pateicību vēlētājiem par man doto uzticību Saeimas vēlēšanās. Es esmu pārliecināts, ka jaunais “Jaunās Vienotība” Ministru prezidenta amata kandidāts spēs izveidot spēcīgu un dinamisku valdību, kas nodrošinās sekmīgu mūsu valsts turpmāko attīstību,” pauda Ministru prezidents.
K. Kariņš norāda, ka četru ar pusi gadu laikā kopš pilda amata pienākumus Latvijas valsts un sabiedrība ir tikusi galā ar ne vienu vien izaicinājumu: “2019. gadā piedzīvojām dziļu finanšu sektora uzraudzības krīzi, kas draudēja ar valsts iekļaušanu “pelēkajā sarakstā” un, pēc analītiķu aplēsēm, būtu izraisījusi tautsaimniecības izaugsmes kritumu aptuveni 10% no IKP. To sekmīgi novērsām, īstenojot finanšu sektora uzraudzības “kapitālo remontu”. Tam sekoja Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze, par kuras pārvarēšanu nevienam nebija priekšrakstu, bet mēs kā sabiedrība ar to tikām galā, tostarp nodrošinājām, ka pandēmijas laikā nepieaug bezdarbs, ar dīkstāves pabalstiem pasargājot ap 50 000 cilvēku no bezdarba. Arī šodien Latvijā, salīdzinot ar Eiropas radītājiem, ir zems bezdarba līmenis.”
“Mēs kopumā esam nodrošinājuši tautsaimniecības izaugsmi, neskatoties uz to, ka, sekojot Covid-19 krīzei, sākās hibrīdapdraudējums uz Latvijas – Baltkrievijas robežas un Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Mēs visā šajā laikā esam noturējuši stabilitāti valstī un sabiedrībā, būtiski palielinot ieguldījumus un gatavību drošībā un aizsardzībā. Vēlos vēlreiz pateikties visiem, ar kuriem kopā esam strādājuši, – tomēr ir jāskatās uz priekšu, ir jāskatās uz nākotni un to saredzu jaunā valdības vadītāja rokās,” uzsver Ministru prezidents.
