Ministru prezidents Krišjānis Kariņš piektdien, 24. februārī, uzstājoties Saeimas ārkārtas sēdē, pieminot Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gadadienu, uzsvēra, ka Rietumu demokrātijām ir jādara viss, lai atbalstītu Ukrainas eiroatlantiskos centienus un palīdzētu kļūt par Rietumu demokrātisko valstu pilntiesīgu dalībnieci.
Kopš 2022. gada 24. februāra pasaulē vairs nav pelēko zonu – viss ir kļuvis vai nu balts, vai melns: vai nu valstis dzīvo, zeļ un plaukst brīvībā, demokrātijā un likuma varā, vai arī valstis ir zem autoritāras diktatūras, kā tas ir Krievijā,” uzsvēra K. Kariņš.
Ministru prezidents norādīja, ka Ukrainas varonīgā cīņa pret Krievijas iebrukumu ir saliedējusi Rietumu demokrātijas un tām ir nepieciešams, lai Ukraina kļūst par šo valstu kopienas pilntiesīgu dalībnieci. “Rietumu demokrātijām, tostarp Latvijai, nākotnē būs nepieciešams Ukrainas spēks, lai atturētu Krieviju no jebkādiem imperiālistiskiem tīkojumiem Eiropas virzienā,” pauda K. Kariņš.
Ministru prezidents izteica pateicību Ukrainas tautai, sakot, ka ukraiņu cīņa par savu valsti ir saliedējusi Latvijas sabiedrību atbalstam Ukrainai. Tādēļ Latvija plaši - gan valdības, gan Saeimas, gan visas sabiedrības līmenī - ir stingri un nelokāmi atbalstījusi Ukrainu un ir apņēmības pilna palīdzēt līdz kara beigām. K. Kariņš ir pārliecināts, ka Ukrainai ir jāuzvar karš, bet Krievijai tas ir jāzaudē
