Ministru prezidents Krišjānis Kariņš trešdien, 14. septembrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatori Katrīnu Trautmani (Catherine Trautmann) uzsvēra projekta nozīmīgumu pašreizējos ģeopolitiskos apstākļos.
Krievijas brutālais karš Ukrainā ir skaidri parādījis, cik liela nozīme karadarbības apstākļos ir loģistikai, tādēļ pašreizējos ģeopolitiskos apstākļos pieaug arī “Rail Baltica” projekta nozīmīgums,” tikšanās laikā uzsvēra K. Kariņš.
Ministru prezidents pauda, “Rail Baltica” projektā īstenošanā līdzās pasažieru un kravu pārvadājumiem, turpmāk jāņem vērā arī dzelzceļa izmantošana militārām vajadzībām. Tas paver iespējas projekta īstenošanā izmantot arī Eiropas Savienības (ES) finansējumu, kas speciāli atvēlēts militārās mobilitātes attīstīšanai. Tikšanās laikā K. Kariņš ar K. Trautmani pārrunāja “Rail Baltica” projekta īstenošanas gaitu un tā koordinēšanu starp iesaistītajām ES dalībvalstīm, īpaši – Latviju, Lietuvu un Igauniju, kā arī ES atbalstu un pieejamo finansējumu.
“Rail Baltica” ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas ES valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu. “Rail Baltica” ir lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 100 gadu laikā.
