Ministru prezidents Krišjānis Kariņš piektdien, 15. jūlijā, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski un viņa komandu, uzsvēra, ka valdības prioritātes ir Latvijas drošības stiprināšana un mērķēta atbalsta nodrošināšana iedzīvotājiem nākamajā apkures sezonā. Tikšanās noritēja attālinātā režīmā.
“Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir būtiski mainījis situāciju Eiropā un pasaulē – gan drošības ziņā, gan arī energoresursu pieejamības ziņā, veicinot inflācijas strauju pieaugumu visā pasaulē. Ņemot vērā šo situāciju, valdības galvenās prioritātes šobrīd ir valsts drošības stiprināšana un mērķēta atbalsta nodrošināšana iedzīvotājiem nākamajā apkures sezonā,” uzsvēra K. Kariņš.
Ministru prezidents tikšanās laikā norādīja, ka Latvija vēsturiski ir stingri atbalstījusi NATO. Latvija ir pateicīga par NATO, īpaši Kanādas, Dānijas un Spānijas, atbalstu kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, palielinot gan karavīru skaitu, gan piegādājot modernas ieroču sistēmas Latvijas aizsardzības stiprināšanai. Arī Latvija stiprina savas aizsardzības spējas, valdībai konceptuāli atbalstot aizsardzības finansējuma palielinājumu līdz 2,5 % no IKP nākamo trīs gadu laikā. K. Kariņš atzina, ka, visticamāk, finansējums aizsardzībai tuvākajos gados būs vēl vairāk jāpalielina.
Runājot par Krievijas īstenotā kara Ukrainā ietekmi uz ekonomiku, Ministru prezidents norādīja, ka Latvija vēsturiski ir importējusi energoresursus no Krievijas, tomēr kopš 24. februāra situācija ir būtiski mainījusies un šobrīd Latvija no Krievijas neieved ne naftu, ne gāzi, kā arī neizmanto Krievijas elektroenerģiju. Krievijas gāzes aizvietošanai tiek izmantota sašķidrinātā gāze, kas šobrīd tiek iepirkta un ievesta caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, bet līdz gada beigām plānots, ka to varēs ievest arī caur sašķidrinātās gāzes termināli, kas tiks izveidots Igaunijā.
Ņemot vērā prognozes, ka gāzes cena turpinās saglabāties augsta, tas ietekmēs arī siltumapgādes izmaksas gaidāmajā apkures sezonā, tādēļ valdība ir lēmusi par mērķēta atbalsta pakotni iedzīvotājiem 350 miljonu eiro apmērā, kas sāks darboties rudenī un sniegs tiešu atbalstu iedzīvotājiem, kam tas visvairāk ir nepieciešams, kā arī pie noteiktiem energoresursu cenu griestiem kompensēs 50 % no to izmaksām.
K. Kariņš atzina, ka nākamajai valdībai pēc 14. Saeimas vēlēšanām būs lieli izaicinājumi, gan saistībā ar ģeopolitisko situāciju, gan veidojot nākamā gada budžetu. Vienlaikus Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijas ekonomika turpina attīstīties, par ko liecina gan investīciju pieaugums, gan zemais bezdarba līmenis, kā arī Eiropas Komisijas prognozes, ka Latvija šogad piedzīvos vislielāko ekonomisko izaugsmi Baltijas valstu vidū.
Tikšanās laikā K. Kariņš ar V. Dombrovski un viņa komandu pārrunāja arī jautājumus saistībā ar ekonomiskās sadarbības stiprināšanu ari citu pasaules reģionu valstīm, Eiropas Savienības paplašināšanās izaicinājumus, kā arī turpmākās iespējamās sankcijas pret Krieviju.
