Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, pirmdien, 25. oktobrī, uzrunājot Saeimu, kas šodien attālinātā sēdē, pirmajā lasījumā skata 2022. gada budžeta likumprojektu pakotni, uzsvēra, ka valdības skatījumā viedā reindustrializācija ir atbilde uz šodienas izaicinājumiem un ceļš uz ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.
K. Kariņš uzrunas sākumā atskatījās uz līdzšinējo valsts attīstību, sadalot to četros lielos attīstības posmos – neatkarības atgūšanas posms, privatizācijas posms, reintegrācijas posms un viedās reindustrializācijas posms, kurā esam šobrīd.
Valstiskās neatkarīgas atgūšanas posmā Latvija atjaunoja neatkarību, izveidoja neatkarīgu valsts pārvaldi un pabeidza PSRS armijas izvešanu no valsts. Privatizācijas posmā veidojās privātais kapitāls un notika valsts īpašumu denacionalizācija, tomēr šajā posmā arī radās tā dēvētie oligarhi – cilvēki, kuri bija panākuši sev labvēlīgus lēmumus privatizācijas procesā un iesaistījušies politiskajā procesā.
Savukārt reintegrācijas posmā Latvija “iecementēja” sevi Rietumu politiskajā vidē – Latvija kļuva par vairāku starptautisko organizāciju, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Eiropas Savienības, NATO, kā arī Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas (OECD), dalībvalsti.
Pēc Ministru prezidenta teiktā, šobrīd Latvija atrodas viedās reindustrializācijas attīstības posmā – šobrīd tiek izmantotas visas priekšrocības, ko dod valsts dalība starptautiskajās organizācijās, lai celtu sabiedrības labklājību, sakārtojot uzņēmējdarbības vidi un virzoties uz nākamo attīstības pakāpienu. Tā centrā ir atbalsts eksportam un ārvalstu investīciju piesaiste.
K. Kariņš atzīmēja, ka Latvija, ejot cauri attīstības posmiem, ir piedzīvojusi vairākas krīzes – Krievijas krīzi 1998. un 1999. gadā, pasaules ekonomikas krīzi 2008. un 2009. gadā un šobrīd vienlaikus tiek piedzīvotas trīs krīzes: Covid-19 pandēmija, situācijas saasinājumu uz Latvijas- Baltkrievijas robežas un strauji augošas energoresursu cenas.
“Katra šāda krīze ir iespēja valstij mainīties, mācīties un īstenot uzlabojumus,” uzsvēra Ministru prezidents, norādot, ka Krievijas krīzes rezultātā Latvijas eksportētāji pārorientējās uz Eiropas Savienības tirgu, savukārt pasaules ekonomikas krīzes rezultātā toreizējais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis nosprauda un sekmīgi īstenoja mērķi pievienoties eirozonai.
Runājot par šodienas izaicinājumu pārvarēšanu, K. Kariņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē valdība ir būtiski palielinājusi ieguldījumus veselības aprūpē, lai īstenotu nepieciešamos uzlabojumus sistēmas stiprināšanai, kas vēl turpinās. Jautājumā par Latvijas - Baltkrievijas robežu valdība ir ātri reaģējusi, noslēdzot robežu un lemjot par atbalstu ārējās robežas stiprināšanai ar Baltkrieviju, vienlaikus tas arī Eiropas Savienībai kopumā ir licis aktīvāk diskutēt par drošības situāciju.
Pēc K. Kariņa teiktā, saistībā ar strauji augošām energoresursu cenām ir jāņem vērā Eiropas Savienības lielā atkarība no dabasgāzes importa, tādēļ ir jādomā par alternatīvām, attīstot un investējot arī pašmāju energoresursu ražošanā. Valdība jau ir lēmusi palielināt pieejamos atbalsta apjomus sociāli mazāk aizsargātām mājsaimniecībām un nepieciešamības gadījumā atbalsts var tikt palielināts.
“Esmu pārliecināts par vienu – līdzīgi kā mūsu valsts agrāk ir pārvarējusi katru krīzi, mēs kopīgiem spēkiem pārvarēsim arī šīs krīzes. Galvenais ir turēt vēsu prātu un neļauties kārdinājumam sašķelties. Mēs neesam pretinieki viens otram, pandēmijā mums ir viens pretinieks – vīruss, no kā var glābties, vakcinējoties,” uzsvēra Ministru prezidents, paužot, ka spēki ārpus Latvijas, kas ilgstoši mērķtiecīgi izplata informāciju par Latviju kā neizdevušos valsti, kurina savstarpējo nesaprašanos un cenšas mūsu sabiedrībā izveidot naidīgas nometnes, kas cīnās cita ar citu.
Skaidrojot viedās reindustrializācijas nozīmi, Ministru prezidents uzsvēra, ka valdības galvenais uzdevums ir turpināt iesāktās reformas un uzlabojumus izglītības, veselības, tiesiskuma un likuma varas, valsts drošības un reģionālās attīstības jomā. “Iedomājamies, ka mēs esam kā zemnieks, kurš gatavo savu lauku – tam nepieciešami lieli priekšdarbi pirms pavasarī un vasarā parādās raža. Tas, ko mēs šobrīd darām – mēs sakārtojam vidi, sakārtojam lauku tā, lai mūsu ekonomika varētu vēl jo labāk atsperties un izaugt,” norādīja K. Kariņš.
Runājot par 2022. gada budžeta prioritātēm, Ministru prezidents uzsvēra, ka galvenais mērķis ir turpināt ekonomisko attīstību. Valdības piedāvātajā budžeta projektā uzsvars ir uz trīs lieliem un mūsu valsts ilgtermiņa attīstībai būtiskiem mērķiem – valsts konkurētspējas celšanu, iedzīvotājiem pieejamo valsts pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu un nacionālās identitātes stiprināšanu.
Valsts konkurētspējas celšanai paredzēts turpināt samazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielinot neapliekamo minimumu (350 eiro no 2022. gada 1. janvāra, 500 eiro – no 2022. gada 1. jūlija). Tāpat par vairāk nekā 30% tiek palielināts bāzes finansējums zinātnei, piešķirts papildu finansējums Lielo investīciju fondam un papildu finansējums pašvaldību investīcijai un infrastruktūrai, tostarp ceļiem.
Valsts pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai iecerēta atalgojuma palielināšana veselības, izglītības, iekšlietu, kultūras un arī citās nozarēs. Papildu finansējums veselības aprūpē paredzēts pakalpojumu uzlabošanai, tostarp onkoloģijā un paliatīvās aprūpes jomā. Savukārt izglītības jomā papildu finansējums novirzīts stipendijām, palielinot gan saņēmēju skaitu, gan stipendiju apjomu. Iekšlietu jomā papildu finansējums piešķirts infrastruktūras sakārtošanai, kā arī nozarē strādājošo izglītības kvalitātes paaugstināšanai.
Nacionālās identitātes stiprināšanā iecerēts papildu atbalsts vietējiem masu medijiem un grāmatniecībai – no nākamā gada tiks ieviesta 5% pievienotā vērtības nodokļa likme drukātajai presei un grāmatām. Tāpat papildu finansējums ieplānots Mediju atbalsta fondam un arī Dziesmu svētku tradīciju kopšanai 2022. gadā paredzēts nozīmīgs finansējums.
K. Kariņš uzsvēra, ka 2022. gada budžeta projektā plānotie ieguldījumi ir virzīti uz viedās reindustrializācijas sekmīgu īstenošanu ar mērķi turpināt ekonomisko izaugsmi un celt sabiedrības labklājību.
Ministru prezidents uzrunas noslēgumā pauda, ka šis ir valdības ceturtais Saeimā iesniegtais budžeta projekts. K. Kariņš izteica pateicību ikvienam Saeimas deputātam un ministram par sadarbību, strādājot pie valsts ikgadējo budžetu veidošanas, kas ir bijis īpašs izaicinājums šajā sarežģītajā Covid-19 pandēmijas laikā. Īpaša pateicība tika veltīta finanšu ministram Jānim Reiram un visai Finanšu ministrijai par ieguldīto darbu valsts budžeta projektu veidošanā.
