Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 16. martā, oficiālā vizītē Kijivā, Ukrainā, tikās ar prezidentu Volodimiru Zelenski (Volodymyr Zelenskyy), parlamenta (Verkhovna Rada) priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku (Ruslan Stefanchuk) un premjerministru Denisu Šmihaļu (Denys Shmyhal). Tiekoties ar Ukrainas augstākajām valsts amatpersonām, Ministru prezidents apliecināja nelokāmu Latvijas atbalstu Ukrainai karā pret Krieviju un tās nākotnei Eiropas Savienībā un NATO.
Sarunā ar prezidentu Volodimiru Zelenski Ministru prezidents uzsvēra, ka visa Latvijas sabiedrība atbalsta Ukrainu. Latvija ir viena no valstīm, kas sniegusi Ukrainai un tās valstspiederīgajiem vislielāko dažāda veida atbalstu attiecībā pret IKP, gandrīz pusmiljarda eiro apmērā.
Pārrunājot Ukrainas progresu ceļā uz Eiropas Savienību, K. Kariņš pauda atzinību, ka tā, par spīti karam, ir veikusi nozīmīgas reformas. Latvija stingri atbalstīs ES iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu jau šogad. Ministru prezidents apliecināja atbalstu arī Ukrainas centieniem NATO.
“Kad karš būs beidzies, Ukrainai ir jābūt iespējai iestāties NATO. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt mieru un stabilitāti Eiropā,” teica K. Kariņš.
Tiekoties ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku, Ministru prezidents uzsvēra, ka dažkārt Eiropā demokrātiju un brīvību uzskata par pašsaprotamu, tikmēr Ukraina par šīm vērtībām cīnās karalaukā. Krievija ir pastrādājusi kara un agresijas noziegumus, tāpēc tās amatpersonām būs par to jāatbild. Latvija turpinās iestāties par īpaša kara tribunāla izveidi Krievijas kara noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai.
Sarunā ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu Ministru prezidents apliecināja, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas rekonstrukciju, īpaši fokusējoties uz Čerņihivas apgabalu, kā arī nodrošinās humanitāro, militāro un visu citu nepieciešamo atbalstu. K. Kariņš un D. Šmihaļs bija vienisprātis, ka ir jāstiprina abu valstu ekonomiskā sadarbība, tostarp militārās industrijas jomā. Ministru prezidents atzīmēja, ka attiecības ar Krieviju pārskatāmā nākotnē nemainīsies, tāpēc Eiropas ekonomikā un tirdzniecībā ir jāattīsta Ziemeļu-Dienvidu virziens, tostarp nākotnē izmantojot “Rail Baltica” iespējas.
Vizītes laikā Ministru prezidents apmeklēja Irpiņu un Buču. Šīs pilsētas smagi cieta Krievijas iebrukuma pirmajos mēnešos, bet Ukrainas armijai izdevās pilsētas atbrīvot. K. Kariņš iepazinās ar abu pilsētu atjaunošanas darbiem, kā arī godināja Krievijas īstenotā kara upurus. Kijivā Ministru prezidents apmeklēja Mihailovska laukumu, noliekot ziedus pie Piemiņas sienas.
