Kas mainīsies likumos un noteikumos 2024. gadā

Viena mikrouzņēmumu nodokļa likme, lielāka alga pedagogiem un medicīnas darbiniekiem, lielāka minimālā Šīs un vēl citas izmaiņas sagaida Latvijas iedzīvotājus nākamajā gadā.

Lielāka ārējā un iekšējā drošība

Vidusskolās būs obligāti jāmācās valsts aizsardzība. Šāds mācību priekšmets būs no 2024. gada 1. septembra.

Būs papildu iespējas, lai izpildītu valsts aizsardzības dienestu:

  • 5 gadi Zemessardzē. Katru gadu jāizpilda noteikti uzdevumi.
  • 5 gadu laikā jāpiedalās rezerves virsnieka programmā. Programmu var apgūt militārā skolā un Nacionālo bruņoto spēku vienībā.

No 2024. gada pašvaldības policija būs obligāta katrai pašvaldībai. Iepriekš pašvaldības policijas uzdevumus varēja nodot Valsts policijai. Turpmāk tā vairs nevarēs.

Pašvaldībām būs 3 iespējas:

  1. Izveidot savu pašvaldības policiju;
  2. Izveidot kopīgu pašvaldības policiju ar citām pašvaldībām;
  3. Policijas darbu uzticēt citas pašvaldības policijai un pieskatīt tās darbu.

Jaunumi veselības jomā

Valsts apmaksā vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu 12 līdz 17 gadus veciem jauniešiem. Iepriekš šis pakalpojums bija paredzēts tikai līdz 2023. gada beigām. Bet pēc izmaiņām noteikumos šis pakalpojums būs spēkā visu laiku. Tāpat pēc izmaiņām noteikumos valsts visu laiku apmaksās arī vakcināciju pret garo klepu. Vakcināciju pret garo klepu valsts apmaksās grūtniecēm un pusaudžiem.

Valsts apmaksās insulīna sūkņus cukura diabēta pacientiem līdz 24 gadu vecumam.

No 2024. gada 1. janvāra pacienti un mediķi analīžu rezultātus varēs apskatīties bez maksas. To varēs izdarīt e-veselības portālā. E-veselības portālā būs arī pieejami jauni dati vēža slimniekiem.

Lielāki ienākumi un valsts atbalsts

No 2024. gada minimālā alga būs 700 eiro mēnesī. Tas ir par 80 eiro vairāk nekā iepriekš.

Palielināsies arī minimālā ienākuma sliekšņi. Tas nozīmē, ka līdz ar to būs:

  • lielāks pabalsts bāreņiem pēc 18 gadu vecuma;
  • lielāks valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts;
  • lielāki arī citi pabalsti sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem.

No 2024. gada vecuma pensiju varēs saņemt no 64 gadiem un 9 mēnešiem.

No 2024. gada līdz 2029. gadam atjaunos piemaksu par apdrošināšanas stāžu. Tas attieksies uz tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. gada līdz 2028. gadam. Tas attieksies uz to apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.

2024. gadā apdrošināšanas stāža piemaksas saņems tie cilvēki, kas aizgāja pensija 2012., 2013. un 2014. gadā. Šīs piemaksas viņi saņems kopā ar pensiju aprīlī.  

Aizsargātie lietotāji arī turpmāk saņems 20-25 eiro atlaidi elektrības rēķinam. Šis tagad ir noteikts kā ilgtermiņa atbalsts.  

No 2024. gada palielināsies medicīnas darbinieku zemākās algas. Algas pieaugums var būt pat par 174 eiro mēnesī. Palielināsies arī rezidentu darba samaksa. Kopumā veselības darbinieku algām un izglītībai 2024. gadā valsts budžetā paredzēti papildu 75,3 miljoni eiro.

Lielākas algas būs arī skolotājiem. Tam valsts budžetā atvēlēti 91,3 miljoni eiro. No 2024. gada 1. janvāra skolotāju zemākā algas likme palielināsies par 12%.

Bērnudārza audzinātāju zemākās algas pieaugs par 23%. Turpmāk bērnudārza audzinātāju zemākā algas likme būs tāda pati kā pārējiem skolotājiem. Tie ir 1526 eiro paar 40 stundu slodzi nedēļā. 

Vienkāršākas prasības

No 2024. gada mikrouzņēmumiem ir tikai viena nodokļa likme. Tie ir 25%. Tas mikrouzņēmumiem ir daudz ērtāk un arī izdevīgāk. Iepriekš mikrouzņēmuma nodokļa likmes atšķīrās:

  • uzņēmumiem ar apgrozījumu 25 000 eiro gadā nodokļa likme bija 25%;
  • uzņēmumiem ar apgrozījumu vairāk par 25 000 eiro gadā nodokļa likme bija 40%.

Mazajiem uzņēmumiem būs vienkāršāk arī ar PVN prasībām. PVN ir pievienotās vērtības nodoklis.

Iepriekš PVN maksātāju reģistrā bija jāreģistrējas tiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums gada laikā bijis vairāk nekā 40 000 eiro.

No 2024. gada PVN maksātāju reģistrā jāreģistrējas tikai tad, ja apgrozījums gada laikā bijis vairāk par 50 000 eiro.

No 2024. gada būvspeciālistiem vairs nebūs atsevišķas pārbaudes gan būvdarbu vadīšanā, gan būvuzraudzībā. Prasmes un zināšanas būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā pārbaudīs kopā. Par tām būs vienots kvalifikācijas sertifikāts. Tas tāpēc, ka būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība ir līdzīgas nozares.

Būs vienkāršāk arī atjaunot un pārbūvēt ēkas krasta kāpu aizsargjoslā. Vairs nevajadzēs izvērtēt ietekmi uz vidi. Tas attieksies uz tām ēkām, kuras atjaunošanas un pārbūves laikā netiek palielinātas.

Arī turpmāk pieteikumus Uzņēmumu reģistram varēs iesniegt šādi:

  • aizpildīt Uzņēmumu reģistra mājaslapā esošo veidlapu;
  • nosūtīt pa pastu.

Arī turpmāk Uzņēmumu reģistram iesniegtos dokumentus uzskatīs par juridiski derīgiem, ja:

  • dokumentu parakstu apstiprinājis notārs;
  • dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Šos nosacījumus ieviesa, kad izdeva likumu par Covid-19 izplatības samazināšanu. No 2024. gada 1. janvāra Covid-19 izplatības pārvaldības likums zaudē spēku. Tāpēc šie nosacījumi tagad ir iekļauti likumā par Uzņēmumu reģistru un ir spēkā arī pēc Covid-19 pandēmijas.

Labāka valsts pārvalde un pakalpojumi iedzīvotājiem

No 2024. gada 1. janvāra Tiesu administrācijai pievienos Juridiskās palīdzības administrāciju. Tas palīdzēs ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Pēc abu iestāžu apvienošanas būs arī lielākas iespējas īstenot projektus, ko apmaksā citas valstis. Tādā veidā varēs attīstīt digitālos pakalpojumus. Pakalpojumus būs labāk pieejami.

Izmaiņas būs arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā. No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju sauc par Bērnu aizsardzības centru. Iestādei ir arī jauni uzdevumi. Tā mazāk kontrolēs, bet vairāk sniegs atbalstu:

  • bērniem;
  • ģimenēm;
  • speciālistiem.

Bērnu aizsardzības centrs palīdzēs sadarboties dažādām iestādēm, lai tās kopā varētu palīdzēt bērniem.

2024. gada sākumā ceļotāji varēs izmantot jauno Konsulāro reģistru. Jaunajā reģistrā ceļotājiem jāraksta mazāk informācijas. Tas tāpēc, ka daļa informācijas ielasīsies automātiski no cita iedzīvotāju reģistra. Vecāki varēs arī atzīmēt, ka ceļojumā dodas kopā ar bērniem. Tad arī bērnu dati sistēmā ielasīsies automātiski.

Konsulārā reģistra informāciju Ārlietu ministrija izmanto, lai sazinātos ar savas valsts iedzīvotājiem. Ar šiem iedzīvotājiem Ārlietu ministrijas sazinās tad, ja tie ir aizceļojuši uz citu valsti un tur nonākuši nepatikšanās. Tādās situācijās ministrija cenšas palīdzēt savas valsts pilsoņiem.  

2024. gadā Valsts izglītības informācijas sistēmas portālā publicēs profesionālās izglītības absolventu monitoringa rīku. Ar šo rīku varēs uzzināt par profesionālo izglītību ieguvušo cilvēku:

  • nodarbinātību;
  • algu;
  • bezdarba līmeni.

No 2024. gada 1. janvāra darbosies juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrs. Šajā reģistrā būs uzskaitīti patiesā labuma guvēji no tiem juridiskajiem veidojumiem, kas darbojas Latvijā.

Juridisks veidojums ir uzņēmums, iestāde, organizācija vai cilvēku apvienība, kam ir neatkarīga tiesībspēja un rīcībspēja.

Patiesā labuma guvējs ir cilvēks, kuram atbilst kāds no šiem nosacījumiem:

  • šim cilvēkam pieder konkrēts uzņēmums, iestāde vai organizācija;
  • šī cilvēka interesēs ir izveidots konkrētais uzņēmums, iestāde vai organizācija;
  • šis cilvēks kontrolē konkrēto uzņēmumu, iestādi vai organizāciju.

Tāpat no 1. janvāra Uzņēmumu reģistrā būs informācija par uzņēmumiem un cilvēkiem, kas saistīti ar sankciju subjektiem. Sankciju subjekts ir cilvēks, uzņēmums, iestāde vai organizācija, kam noteikti ierobežojumi. Šos ierobežojumus nosaka tad, ja cilvēks, uzņēmums, iestāde vai organizācija pārkāpj kādus noteikumus.  

No 2024. gada statistisko reģionu teritorijas atbilst plānošanas reģionu teritorijām. Iepriekš tās atšķīrās, tāpēc statistika nebija pilnīga. Tagad statistika uzlabosies. Tas palīdzēs:

  • plānot attīstību;
  • veidot politiku reģionos;
  • veidot politiku visā valstī;
  • veidot pakalpojumus.

Stingrāki noteikumi

Līdz 2024. gada 31. martam būs jāreģistrē elektriskie skrejriteņi un velorikšas. Pēc 31. marta nereģistrēti elektriskie skrejriteņi un velorikšas nedrīkstēs piedalīties satiksmē.  

Stingrāk uzmanīs uzturlīdzekļu maksāšanu. Uzturlīdzekļi ir nauda, ko katru mēnesi maksā bērna uzturēšanai. To maksā, ja vecāki dzīvo atsevišķi. Uzturlīdzekļus maksā viens no vecākiem. Uzturlīdzekļus vecāks maksā otram vecākam, kura aprūpē bērns atrodas.  

Reizēm vecāki nemaksā uzturlīdzekļus. Tad viņu vietā uzturlīdzekļus samaksā valsts. Pēc tam šiem uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir valstij jāatmaksā uzturlīdzekļi, ko valsts ir maksājusi viņu vietā. Ja vecāks neatmaksā valstij uzturlīdzekļos izdoto naudu, šim vecākam ir ierobežojumi.

Iepriekš vecākam viņa vietā maksātie uzturlīdzekļi valstij bija jāatmaksā līdz brīdim, kad bērnam vēl nav 18 gadu. No 2024. gada vecākam uzturlīdzekļi būs valstij jāatmaksā arī tad, kad bērnam vairs nav 18 gadu. Ja vecāks to nedarīs, viņam būs ierobežojumi:

  • viņam atņems mašīnas, mopēda, motocikla, kravas mašīnas un citu transporta līdzekļu vadīšanas tiesības;
  • viņam atņems ūdensmotocikla, jahtas un citu kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesības;
  • viņam aizliegs cedēt savus prasījumus. Cedēt nozīmē likt parādu atdot nevis tam, kurš aizdeva naudu, bet kādam citam. Pēc tam šis cits cilvēks atdoto parādu atdod īstajam aizdevējam. Tādā veidā valsts nevar redzēt, ka uzturlīdzekļu nemaksātājam radušies papildu ienākumi. Šos papildu ienākumus valsts varētu pieprasīt sev kā atmaksu par vecāka vietā maksātajiem uzturlīdzekļiem.
  • viņam atņems šaujamieroča atļaujas.

Tāpat valsts varēs uzzināt, vai uzturlīdzekļu nemaksātājam ir paņemti kredīti. Kredītu atmaksāšanai vajadzīgo naudu vecāks būtu varējis novirzīt bērna uzturlīdzekļiem. Tātad tā ir ļaunprātīga uzturlīdzekļu nemaksāšana. Par to pret uzturlīdzekļu nemaksātāju var uzsākt kriminālprocesu.

No 2024. gada publiskajā iepirkumā zaļais iepirkums būs jāpiemēro arī darbiem ar trešās grupas ēkām. Zaļais iepirkums būs jāpiemēro trešās grupas ēku:

  • būvniecībai;
  • pārbūvei;
  • projektēšanai;
  • nojaukšanai.

Trešās grupas ēkas ir vissarežģītākās un ar vislielāko ietekmi uz vidi. Pirmās grupas ēkas ir visvienkāršāk uzbūvētas un ar vismazāko ietekmi uz vidi.

Būves iedala trīs grupās atbilstoši:

  • būvniecības sarežģītībai;
  • iespējamai ietekmei uz vidi.

Pārtikas ražotājam lielākas iespējas tikt pie atbalsta

No 2024. gada pārtikas kvalitātes shēmu dalībnieki varēs pieteikties Eiropas Savienības atbalstam. Pārtikas shēmu dalībnieki ir pārtikas ražotāji, kuriem:

  • visa produkcijas aprite ir izsekojama;
  • ir sertifikāts, ka ražotājs atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām;
  • produkts ir nonācis tirdzniecībā ar norādi “NPKS”. “NPKS” ir saīsinājums no “Nacionālās pārtikas kvalitātes shēma”.

Atbalsts nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībniekiem būs 250 līdz 400 eiro.

Savukārt 340 līdz 590 eiro lielu atbalstam varēs pieteikties ražotāji, kas ražo:

  • bioloģisko pārtiku;
  • noteiktai vietai raksturīgu produktu. Piemērs ir “Kalamata” olīveļļa, ko pilnībā ražo Kalamatas reģionā Grieķijā. Šo olīveļļu ražo tikai no Kalamatas reģiona olīvu šķirnēm;
  • produktu ar tradicionālu gatavošanas veidu vai sastāvu. Gatavošanas veids nav saistīts ar noteiktu valsti vai reģionu. Piemērs ir sklandrauši, ko drīkst ražot jebkur. Bet par sklandrausi produktu var saukt tikai tad, ja tas gatavots pēc tradicionālās receptes.

Šīs atbalsta summas attiecas uz primāro produktu ražotājiem. Primārie produkti ir neapstrādāti augļi, dārzeņi, gaļa, olas, zivis un citi produkti. Viss uzskaitījums ir rakstā “Lauksaimniecības produktu primārā ražošana”.

Savukārt pārstrādes produktu ražotājiem būs pieejams lielāks atbalsts. Pārstrādes produkti ir karsēti, kūpināti, marinēti, žāvēti vai citādāk apstrādāti produkti.

Atbalsts nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībniekiem būs 420 līdz 5400 eiro.

Savukārt 430 līdz 5400 eiro lielu atbalstam varēs pieteikties ražotāji, kas ražo pārstrādes produktus:

  • no bioloģiskās pārtikas;
  • no noteiktai vietai raksturīgiem produktiem;
  • tradicionālā gatavošanas veidā vai ar tradicionālu sastāvu.

Atbalsts paredzēts uz pieciem gadiem.

Ražotājiem pieteikumi uz atbalstu būs jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā. Pieteikumus sāks pieņemt 2024. gada pirmajos mēnešos.