Taču pētījumu centra SKDS 2022. gada veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrība vēlas būt vairāk informēta par interešu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesu. Kā arī liela daļa sabiedrības uzskata, ka lēmumi tiek pieņemti šauru grupu interesēs.
Lai mazinātu risku, ka lobēšanas mehānismu izmanto likumu un lēmuma pieņemšanai atsevišķu grupu interesēs, un vairotu lēmumu pieņemšanas caurskatāmību, Latvijā ir izstrādāts un kopš 2023. gada 1. janvāra darbojas speciāls likums, kas definē lobēšanu un nodrošina tās atklātību - Interešu pārstāvības atklātības likums.
Likuma mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicināt sabiedrības uzticību interešu pārstāvjiem un publiskai varai, kā arī nodrošināt godīgas un vienlīdzīgas iespējas visām ieinteresētajām personām iesaistīties interešu pārstāvībā.
Pieņemtais likuma regulējums:
- nosaka publiskās varas un interešu pārstāvja pienākumus un darbības ierobežojumus;
- uzdod Uzņēmumu reģistram izveidot deklarēšanas sistēmu, kurā jāreģistrē visas pārstāvības aktivitātes (sistēma būs pieejama ikvienam);
- nosaka atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu un likuma prasību pārkāpšanu;
- definē interešu pārstāvības procesa dalībnieku darbības pamatprincipus.
Aicinām iepazīties ar infografiku, kas skaidro likuma būtību.