30. augustā Latvija ir iesniegusi progresa ziņojumu par Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai – Moneyval – 5. kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju izpildi Latvijas Nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas uzlabošanai ar detalizētu izklāstu par līdzatbildīgo institūciju, jo īpaši Latvijas valdības un Saeimas, darba rezultātiem.
“Ar šo ziņojumu mēs sūtām skaidru vēstījumu, ka finanšu sektora sakārtošana ir bijusi un arī turpmāk būs Latvijas valdības prioritāte. Mēs nepieļausim iecietību pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas finanšu sistēmu. Ziņojums par tehnisko rekomendāciju izpildi pierāda, ka ļoti daudz ir izdarīts. Latvijas finanšu sektora uzraudzība un atbildīgo iestāžu sadarbība risku novēršanā ir kļuvusi daudz efektīvāka. Tomēr mēs neplānojam apstāties, jo saprotam, ka ir jāturpina būt modriem, sekojot līdzi visa veida risku attīstībai starptautiskajā finanšu sistēmā,” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens: “Finanšu noziegumu apkarošana ir mana kā iekšlietu ministra prioritāte. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana nav tikai Latvijas, bet visas pasaules problēma. Mēs neesam izņēmums, bet ar savu aktīvo darbu pie izmaiņām normatīvajos aktos un praktiskajiem rezultātiem finanšu noziegumu apkarošanā jau esam gatavi dalīties pieredzē ar citām valstīm.
Valsts policija sadarbībā ar citām tiesībaizsardzības iestādēm un finanšu sektora uzraugiem ir veikusi nozīmīgus uzlabojumus Latvijas NILLTPF novēršanas sistēmas piemērošanā praksē. Ievērojami palielinās ierosināto krimināllietu skaits un kriminālvajāšanai nosūtīto kriminālprocesu apjoms. Latvijā ir spēkā esošs progresīvs un efektīvs normatīvais regulējums noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijai. Mēs neapstāsimies pie sasniegtajiem rezultātiem un ik dienu sev un pārējai pasaulei parādīsim, ka savā darbā kļūstam aizvien efektīvāki cīņā ar NILLTPF noziegumiem. Esmu pārliecināts, ka Latvijas finanšu sektors ir drošs ārvalstu legālām investīcijām.”
Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa norāda: “Esmu pateicīga Saeimai un valdībai par spēju ļoti īsā laikā izdarīt tik ievērojamu darbu, lai turpinātu stiprināt Latvijas spēju cīnīties ar finanšu noziegumiem. Vēlos īpaši pateikties Finanšu izlūkošanas dienesta komandai, Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai, Ārlietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai, kā arī visām citām iesaistītajām iestādēm par neatsveramu ieguldījumu Ziņojuma tapšanā. Šis ir pirmais veiksmīgi pabeigtais posms Moneyval rekomendāciju izpildē, kas ir labi demonstrējis mūsu spēju sadarboties un sasniegt nospraustos mērķus.”
Kā norādīts iesniegtajā ziņojumā, 2018. gadā oktobrī Latvijas valdība pieņēma rīcības plānu Moneyval rekomendāciju izpildei, kam sekoja Latvijas valdības 2019. gada februārī pieņemtais ambiciozais, bet vienlaikus nepieciešamais, plāns par finanšu sektora “kapitālo remontu” ar mērķi stiprināt finanšu sektora regulatoru un to spējas cīnīties pret finanšu noziegumiem, kā arī uzlabot koordināciju ar partneriem efektīvu rezultātu sasniegšanai. Vienlaicīgi ir pārskatīts Finanšu sektora attīstības plāns, lai atjaunotu un uzlabotu Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju un novērstu ar NILLTPF saistītos riskus un nepilnības.
Rekomendāciju ieviešanas gaitā ir veikti būtiski uzlabojumi Latvijas NILLTPFN likumdošanā, pielāgojot tos Finanšu darījumu darba grupas (FATF) starptautiskajiem standartiem, tajā skaitā, izdarot būtiskus grozījumus NILLTPFN likumā un aizliedzot finanšu institūcijām darījumus ar čaulas veidojumiem, kā arī stiprinot juridisko un operacionālo Finanšu izlūkošanas dienesta neatkarību, nosakot to kā atbildīgo un vadošo iestādi NILLTPFN jomā.
Viens no nozīmīgiem soļiem rekomendāciju ieviešanā ir Saeimas pieņemtie grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, un ar tiem saistītie Ministru kabineta izdotie noteikumi, nodrošinot ANO Drošības padomes noteikto sankciju tiešu un nekavējošu piemērošanu, negaidot to pārņemšanu ES tiesību sistēmā. Tāpat arī ir izveidota Sankciju koordinācijas padome, kas Ārlietu ministrijas vadībā stiprinās sankciju piemērošanas efektivitāti, kā arī informēs privāto un publisko sektoru par sankciju ievērošanu.
Tāpat ir pārskatīts Nacionālais risku novērtējums, iekļaujot tajā sektorālos un nacionālos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumus. Šobrīd darbs turpinās ar nākamo novērtējuma posmu par 2017.-2018. gadu, kas tiks noslēgts un publicēts līdz šī gada beigām.
Visu līdzatbildīgo iestāžu kopīgais darbs jau šobrīd ir devis ievērojamus rezultātus, tajā skaitā, bet ne tikai:
Ārvalstu (ārpus ES) klientu noguldījumu īpatsvars samazinājies līdz rekordzemajam 8% līmenim, ievērojami samazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus; 2018. gadā Finanšu izlūkošanas dienests iesaldējis vēsturē lielāko noziedzīgi iegūto līdzekļu apmēru, proti, 101.5 milj. euro (2017. gadā – 45.6 milj. euro). Savukārt jau šobrīd 2019. gadā iesaldēti 168.3 milj. euro; Latvija ir ievērojami uzlabojusi piekļuvi informācijai par patiesajiem labuma guvējiem un kopš 2017. gada novembra likvidējusi vairāk nekā 17 000 uzņēmumu, t. sk. čaulas veidojumu; 2018. gadā Latvijas Valsts policija kriminālvajāšanai nosūtījusi par 15 noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kriminālprocesiem vairāk nekā 2017. gadā; Euro valūta tiek izmantota 95% darījumu Latvijā, samazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, izmantojot ārvalstu valūtas.Kompetento iestāžu līdz šim paveiktā darba virziens saskan arī ar Starptautiskā Valūtas Fonda 7. augustā publicēto ziņojumu. Latvijas valdība un finanšu sektoru uzraugošās institūcijas augstu novērtē SVF rekomendācijas un pilnībā atbalsta tajā pausto pārliecību, ka NILLTPFN sistēmas efektivitātes stiprināšana un iepriekš nerezidentus apkalpojušo banku darbības virziena maiņa jau šobrīd ir radījusi iespējas uzlabot Latvijas finanšu sistēmu. Visas atbildīgās institūcijas ir apņēmības pilnas aktīvi turpināt uzsākto darbu.
Šī gada novembrī Latvijai ir jāiesniedz nākamais ziņojums par sasniegtajiem efektivitātes rādītājiem, tas ir, par ieviesto tehnisko rekomendāciju praktisko piemērošanu, visās Moneyval rekomendāciju jomās. Latvijas paveiktais tiks vērtēts Moneyval klātienes plenārsēdē Strasbūrā šī gada decembrī un FATF klātienes sēdē 2020. gada februārī.
Guna Šnore
Ministru prezidenta ārštata padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 26557986
E-pasts: guna.snore@mk.gov.lv