Šī gada 18. un 19. septembrī norisināsies ANO samits, kurā Latvijā ziņos par ilgtspējas attīstību mērķu apņemšanos piecās jomās – zinātnē un inovācijā, pārvaldības modernizācijā, nevienlīdzības mazināšanā, palīdzībā mazāk attīstītām valstīm un atbalstam mieram Ukrainā un pasaulē.
Latvija ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus īsteno, integrējot tos Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (Latvija 2030) un Nacionālajā attīstības plānā 2021-2027.gadam (NAP2027). Arī citi Latvijas politikas dokumenti ir vērsti uz ANO ilgtspējas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu.
Zinātnes, tehnoloģiju, inovāciju un datu izmantošana transformācijas jomā Latvija apņemas pētniecībai un inovācijai nodrošināt 1 % no IKP 2024. gadā un 1,5 % no IKP 2027. gadā, salīdzinot ar 0,69% 2021. gadā. Būtiski minēt, ka Latvija ir viena no vadošajām valstīm pasaulē pēc sieviešu īpatsvara zinātnē. Pēc “Eurostat” datiem, Latvijā 2021. gadā 51 % no pētniekiem ir sievietes. Latvijai ir labi rezultāti arī digitālo publisko pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Valstij ir liels e-pārvaldes lietotāju īpatsvars (84 % no interneta lietotājiem), pārsniedzot vidējo ES rādītāju. Latvija sniedz atbalstu arī partnervalstīm. Piemēram, 2023.‒2024. gadā biedrība "Riga TechGirls" īsteno projektu "STEM skola meitenēm" Dienvidāfrikā un Kamerūnā.
Pārvaldības modernizācijas jomā Latvija nacionālajā līmenī laikposmā līdz 2027. gadam ir apņēmusies stiprināt cilvēku partnerību ar valsti un uzticēšanos. Viens no piemēriem ir plāns vienkāršot Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla lietošanu iedzīvotāju viedokļu sniegšanai par lēmumiem, kurus pieņem valdība.
Savukārt, lai nodrošinātu sociālo aizsardzību, īpaši tiem iedzīvotājiem, kuriem ir zemi ienākumi, valdība apņēmusies nodrošināt minimālo ienākumu sliekšņu regulāru pārskatīšanu, sākot no 2023. gada 1. jūlija.
Latvija turpina aktīvi sniegt oficiālo attīstības palīdzību (OAP)[1]. Mērķis līdz 2030. gadam ir sasniegt 0,33 % no nacionālā kopienākuma (NKI), kur aptuveni pusi atvēlētu vismazāk attīstītajām valstīm. Palīdzība pārsvarā tiek sniegta pārvaldības, dzimumu līdztiesības, kvalitatīvas izglītības, digitalizācijas un viedās uzņēmējdarbības, medijpratības, klimata un vides tehnoloģiju jomās.
Atbalsts mieram Ukrainā ir bijis visaptverošs. Latvija ir viena no vadošajām valstīm sniegtās palīdzības apjomā, salīdzinot to pret valsts IKP. Bēgļu vajadzībām piešķirti dažādi pabalsti, atrasti dzīvokļi, nodrošināts sabiedriskais transports, stipendijas. 2023. gadā Latvija uzsākusi strukturētu atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai. Sadarbībā ar "Centrs MARTA" Čerņihivas apgabalā plānots atvērt atbalsta centru vardarbībā cietušām sievietēm, kā arī atbalsta centru jaunietēm jaunajām māmiņām.
Šīs minētās apņemšanās, kuras Latvija pauž ANO IAM samitā, ir tikai daļa no Latvijas ieguldījuma ANO IAM sasniegšanai.
2023. gadā pasaule ir pusceļā līdz termiņam, līdz kuram būtu sasniedzami ANO Dienaskārtības 2030 izvirzītie 17 ilgtspējas attīstības mērķi (IAM). Negatīva ietekme bijusi Covid-19 pandēmijai, klimata, bioloģiskās daudzveidības un piesārņojuma krīzēm, ko pastiprinājis Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā.
Valdība 13. septembrī apstiprināja informatīvo ziņojumu “ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai līdz 2030. gadam”. Ziņojums tapis Valsts kancelejā sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību ANO.
[1] OAP ir palīdzība citām mazāk attīstītām valstīm