Ar ko trauksmes celšana atšķiras no iesnieguma, sūdzības vai citiem ziņošanas mehānismiem? Kad darbiniekam vērsties pie darba devēja un kad – atbildīgajā valsts iestādē? Kāpēc vispār vajadzīga iekšējā ziņošanas kārtība? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem Latvijas uzņēmēji ieguva semināros par trauksmes celšanu.
Septembrī Valsts kanceleja sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru organizēja seminārus Latvijas uzņēmējiem Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā un Cēsīs. Tajos piedalījās vairāk nekā 150 uzņēmumu, pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji, lai gūtu atbildes par iekšējā trauksmes celšanas mehānisma ieviešanu. Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunkta eksperti ir apkopojuši semināros biežāk uzdotos jautājumus, kas nodarbina uzņēmējus nepilnu pusgadu pēc Trauksmes celšanas likuma stāšanās spēkā.
“Katrs uzņēmums, kur tiek īstenota trauksmes celšanas prakse, protams, saskaras ar dažādiem un pietiekami specifiskiem gadījumiem, kas saistīti ar konkrēto darba vidi. Tomēr izkristalizējušies vairāki jautājumi, kas ir vienlīdz svarīgi visiem uzņēmējiem un izskanēja vairākkārt. Tie ir gan jautājumi par uzņēmuma ieguvumiem un trauksmes cēlēja aizsardzību, gan ļoti praktiski jautājumi par trauksmes celšanas mehānisma formātiem,” stāsta Inese Kušķe, Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte, viena no Trauksmes celšanas likuma autorēm.
Viņa atgādina – trauksmes celšana ir informācijas sniegšana par sabiedrības interešu pārkāpumiem savā darba vidē, un Trauksmes celšanas likums paredz trauksmes celšanas mehānismu izveidi un trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas. Likuma darbības pirmajos piecos mēnešos daudzi uzņēmumi Latvijā ir izveidojuši vai veido iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, kā to prasa likums, un apzinājuši svarīgākos jautājumus.
Kādi ir uzņēmuma ieguvumi, ieviešot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu?
Pirmkārt, tā ir iespēja nekavējoties novērst potenciālu apdraudējumu sabiedrībai, neiesaistot valsts iestādes. Otrkārt, novēršot pārkāpumu uzņēmuma iekšienē, necieš uzņēmuma reputācija.
“Ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka viņu uzņēmumos iekšējā trauksmes celšanas sistēma nav vajadzīga, jo tur valda atklātība, darbinieki uzticas viens otram un arī vadītājiem, visu var izrunāt aci pret aci un problēmu atrisināt,” norāda Inese Kušķe. “Mēs ļoti pozitīvi vērtējam to, ka darbinieki, kas piedalās mūsu semināros, stāsta, ka viņu uzņēmumos valda atklātība un savstarpēja uzticēšanās. Tomēr ne visos uzņēmumos tas darbojas. Turklāt celt trauksmi par kolēģu rīcību ir liela izšķiršanās un ne vienmēr saruna kolēģu lokā būs tas, par ko darbinieks izšķirsies. Trauksmes celšana ļauj diskrēti izstāstīt informāciju un ietver paļaušanos, ka par šo ziņošanas faktu neviens neuzzinās. Trauksmes celšana nodrošina identitātes aizsardzību un aizsardzību pret represijām, kuras darba devējs varētu vērst pret trauksmes cēlēju. Citas ziņošanas sistēmas negarantē šādu aizsardzību.”
Kā uzņēmēji tiek pasargāti no apmelošanas un apzināti nepatiesas trauksmes celšanas?
Trauksmes celšanas likums jau šobrīd nosaka, ka apzināti nepatiesu ziņu sniegšana nav trauksmes celšana un viena no trauksmes cēlēja pazīmēm ir godprātīgums (darbinieks, kurš ceļ trauksmi, uzskata, ka uzņēmuma darbā ir kāds pārkāpums). Tāpat par melīgu ziņu sniegšanu trauksmes cēlēja ziņojumā plānots piemērot administratīvo atbildību, tiklīdz likuma grozījumi būs apstiprināti Saeimā.
“Par likumam atbilstošu rīcību nav uzskatāmas nepamatotas vai sīkas sūdzības vai tikai personisko interešu aizstāvība. Trauksmes cēlējs ziņo labā ticībā jeb sniedz tādu informāciju, kuru viņš uzskata par patiesu un pamatotu un kas attiecas uz plašākas sabiedrības interesēm. Turklāt jāatceras, ka trauksmes celšana attiecināma uz savu darba vidi, kas izslēdz apzinātu vēršanos pret, piemēram, konkurējošu uzņēmumu,” skaidro Inese Kušķe.
Vai iekšējā trauksmes celšanas mehānisma izveide nerada papildu slogu?
Valsts kancelejas eksperte uzsver – papildu resursi nav nepieciešami. Svarīgi ir noteikt atbildīgās personas, izveidot ziņošanas kanālu, piemēram, e-pastu, pastkastīti un paredzēt, kā uzņēmums rīkosies, ja kādā dienā tajā nokļūs trauksmes cēlēja ziņojums. Kā veiksmīgu piemēru viņa min organizāciju, kur no darbinieku vidus izvēlētas vismaz divas trauksmes celšanas kontaktpersonas, kas atvaļinājuma vai slimības laikā var viena otru aizvietot. “Šie ir cilvēki, kuriem var uzticēties un kuri neizplatīs saņemto informāciju tālāk. Pie viņiem var vērsties, lai konsultētos pirms trauksmes celšanas – varbūt sarunas gaitā atklājas, ka trauksme nav jāceļ, ir cits, efektīvāks risinājums,” norāda Inese Kušķe. Galvenais, kas jānodrošina organizācijai, ir viegli pieejama informācija visiem darbiniekiem par trauksmes celšanas mehānismu uzņēmumā – vai tā būtu A4 formāta informatīva lapa, ar kuru personāla speciālists iepazīstina jaunos darbiniekus, vai iekštīklā ikvienam pastāvīgi pieejama informācija.
Kāds ir veiksmīgākais trauksmes celšanas ziņojumu iesniegšanas risinājums?
Izrādās, viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem ir gluži praktisks – kā vislabāk un ērtāk nodrošināt iespēju iesniegt ziņojumu un kur to glabāt. Valsts kanceleja rosina izveidot e-pastu trauksmes celšanas ziņojumiem, nodalīt saraksti ar trauksmes cēlēju un materiālus, kas saistīti ar viņa ziņojuma izskatīšanu, no parastās lietvedības, bet, uzņēmumos, kuru darbības specifika neparedz brīvu pieeju datoriem, ieteicams neuzkrītošā vietā novietot pastkastīti vai rosināt ierasties uz tikšanos ar atbildīgo personu un kopīgi sagatavot ziņojumu.
Ja mūsu uzņēmumā ir izveidota iekšējā trauksmes celšanas sistēma, vai kāds par to ir jāinformē ārpus uzņēmuma?
Valsts kanceleja decembrī gatavos publisko pārskatu par trauksmes celšanu. Ikviens uzņēmums, kurš ir izveidojis iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, var brīvprātīgi sniegt par to informāciju Valsts Kancelejai un šis uzņēmums tiks pieminēts to uzņēmumu vidū, kas godprātīgi izpildījuši šo likuma prasību.
Trauksmes celšanas likums nosaka, ka visās iestādēs, kā arī uzņēmumos un organizācijās, kuros ir vismaz 50 darbinieku, jābūt ieviestai iekšējai trauksmes celšanas sistēmai, kur vērsties, redzot likumu pārkāpumus darba vietā. Ar iekšējās trauksmes celšanas sistēmas vadlīnijām iespējams iepazīties
Vairāk par trauksmes celšanu uzzini www.trauksmescelejs.lv .
Zane Ozola Komunikācijas departamenta konsultante Tālr. 67082902 zane.ozola@mk.gov.lv