Spītējot līdz šim karstākajiem laikapstākļiem šogad, Valsts kanceleja kopā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, PROVIDUS un Aktīvo iedzīvotāju fondu no 27. jūnija līdz 2. jūlijam īstenoja pilsoniskās sabiedrības forumu “Līdzdalības nedēļa”. Nedēļas laikā valsts pārvalde kopā ar nevalstisko sektoru pētīja, vētīja un lūkojās pēc risinājumiem līdzdalības iespēju pilnveidei un iedzīvotāju motivēšanai līdzdarboties.
Pirms atskatāmies uz nedēļas norisēm un būtiskākajām atziņām, jāatgādina, kas ir sabiedrības līdzdalība. Sabiedrības līdzdalība ir sabiedrības iesaiste regulējuma un politikas veidošanas procesā un citu sabiedrības interesēm nozīmīgu jautājumu risināšanā valsts pārvaldē, pašvaldībā, apkaimē, skolā – jebkur, kur jānonāk pie efektīvākā risinājuma mūsdienu izaicinājumiem. Kurš iegūst no līdzdalības? Visi Latvijas iedzīvotāji, jo tā veicina sabiedrības interesēm atbilstošu un pierādījumos balstītu lēmumu izstrādāšanu, demokrātijas kvalitāti, solidaritāti, resursu efektīvu izlietošanu, atvērtu un iekļaujošu pārvaldību, kā arī līdzsvarotu un pozitīvu sabiedrības attīstību. Visbeidzot – līdzdalība ir ceļš uz uzticēšanās veicināšanu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi, kā arī starp dažādām iedzīvotāju grupām, kas savukārt ilgtermiņā stiprina mūsu noturību pret krīzēm.
Atgriežoties no teorijas pie prakses, jāsecina, ka Latvijas statistika par uzticēšanos un pārliecību par iespēju ietekmēt lēmumus ir zema. Eirobarometra 2021. gada pavasara dati liecina, ka tikai 28% iedzīvotāju Latvijā tic, ka ar savu viedokli var kaut ko mainīt savā valstī, bet 71% netic tam, ka viņu balsij ir nozīme. Arī Latvijas Pilsoniskās alianses prezentētā informācija “Līdzdalības nedēļas” laikā, apkopo ne pārāk glaimojošus datus par Latvijas iedzīvotāju dalību dažādās sabiedriskās iniciatīvās, kā arī izgaismo iemeslus motivācijas trūkumam līdzdarboties. “Nav intereses”, “Trūkst informācijas par iespējām piedalīties”, “Nevēlas bez maksas iesaistīties” un “Nav brīva laika” ir biežāk minētie iemesli pilsoniskajam kūtrumam.
Vienlaikus jāatceras, ka līdzdalība ir divvirzienu ceļš – jo vairāk iedzīvotāju uzticas valsts pārvaldei, jo aktīvāk līdzdarbojas lēmumu pieņemšanā, savukārt lēmumu pieņēmēji vairāk ieklausās sabiedrības viedoklī un ņem vērā tās intereses. Tāpēc iedzīvotāju kūtrums ir tikai viena monētas puse.
Lēmumu pieņemšanas process Latvijā ir diezgan smagnējs. Lai zinātu, kā iestāties par savām interesēm, ir labi jāpārzina, kā notiek lēmumu pieņemšana. Tātad vajadzīgs laiks, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas, jo ne vienmēr valsts pārvalde sabiedrībai līdz galam izskaidro, kādas ir tās līdzdalības iespējas katrā lēmuma pieņemšanas posmā. Sabiedrības līdzdalības mehānismi reizēm tiek izvēlēti formāli, nodrošinot tikai minimālo līdzdalības prasību izpildi. Un, kopsavelkot šos un citus apstākļus, iedzīvotājam zūd interese velt smago līdzdalības akmeni pret kalnu.
Valsts kanceleja “Līdzdalības nedēļas” laikā valsts pārvaldē nodarbinātajiem prezentēja vēl karsti kūpošās vadlīnijas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai valsts pārvaldē. Vadlīnijās soli pa solim ir skaidrota labā prakse un daudzveidīgie risinājumi mūsdienīgu, efektīvu un jēgpilnu līdzdalības mehānismu īstenošanai valsts pārvaldē un pašvaldībās. Jāatzīmē, ka šis metodiskais materiāls tapa, ievērojot tajā raksturotos mūsdienīgas līdzdalības principus, - domnīcā “Iesaistoša un rezultatīva sabiedrības līdzdalība” piedalījās valsts pārvaldes, pašvaldību, nevalstiskā sektora un akadēmiskās vides pārstāvji.
Līdzdalības nedēļa tika aizvadīta ar virkni dažādu pasākumu, kuros iztirzāja līdzdalības ķezas, sprieda, kā iesaistīt pasīvos, un ko varam mācīties no ukraiņiem līdzdalības nodrošināšanā, dalījās pieredzē, kā līdzdarboties ne tikai lēmumu formulēšanā un pieņemšanā, bet arī to īstenošanas uzraudzībā, vētīja, kāda ietekme reģionu attīstībā ir vietējām kopienām, diskutēja par līdzdalības budžetu, kā arī uzklausīja politisko partiju, kuras kandidē Saeimas vēlēšanās, ieceres līdzdalības veicināšanai. Līdzdalības nedēļas noslēgumu aizvadījām sarunu festivālā LAMPA, kur Valsts kancelejas teltī “Valsts māja” notika saruna improvizētā radio studijā “Līdzdalības radio: Vairāk nekā tikai dzirdēt”.
Līdzdalības radio "Vairāk nekā tikai dzirdēt" sarunu festivālā LAMPA.
|
Līdzdalības radio "Vairāk nekā tikai dzirdēt" sarunu festivālā LAMPA.
|
Līdzdalības radio "Vairāk nekā tikai dzirdēt" sarunu festivālā LAMPA.
|
Līdzdalības radio "Vairāk nekā tikai dzirdēt" sarunu festivālā LAMPA.
|
Līdzīgi kā sabiedrības līdzdalībai arī radio ir raksturīgas vairākas to klausītāju (vienlaikus arī satura veidotāju) līdzdalības pakāpes. Klausīties, klausīties atkārtoti un meklēt papildu saturu par interesējošo tēmu, iesaistīties, reflektējot par dzirdēto radio nodrošinātajos atgriezeniskās saites kanālos, kā arī atsaucoties uz žurnālistu aicinājumu sniegt informāciju. Arī sarunā “Līdzdalības radio” apmeklētāji varēja klausīties (visu cieņu tiem, kuri par spīti karstumam bija klāt studijā!) vai piedalīties. Sarunas mērķis bija uzzināt pilsoniski aktīvo iedzīvotāju pieredzi un gūt atziņas, kā motivēt iesaistīties arī pasīvos un kā pilnveidot esošās līdzdalības iespējas.
Par spīti pesimistiskajai Latvijas sabiedrības līdzdalības statistikai, daļa iedzīvotāju ir ļoti motivēti līdzdarboties un cīnīties par savu interešu īstenošanu apkaimēs, pašvaldībās, arī nacionālā līmenī. “Līdzdalības radio” dalībnieki atzina, ka līdzdalības mehānismi mainās, jo arī otra puse jeb valsts pārvalde un pašvaldības kļūst atvērtākas dialogam. Arī gados jauno iedzīvotāju aktivitāte un tās izpausmes mainās, kas savukārt piespiež elastīgākām un modernākām tapt iestādēm. Par spīti Covid-19 pandēmijas sākumā ieviestajam attālinātā darba režīmam, nevalstiskā sektora pārstāvji norādīja, ka apgūstot tehnoloģiskos risinājumus, pārvalde ir kļuvusi atvērtāka, pieejamāka pilsoniski aktīvajiem iedzīvotājiem visā valstī.
Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji “Valsts mājas” teltī, skaidrojot savu motivāciju līdzdarboties, rekomendēja ikvienam aktīvistam būt pacietīgam, jo pārmaiņas ne vienmēr var panākt steigā. Bieži tās ieviest izdodas vien ilgstošā un uzstājīgā cīņā. Tāpēc jāsvin ir katra, pat vismazākā uzvara. Tāpat tika aicināts palīdzēt atrast savu balsi vai noformulēt viedokli tiem, kuri nav tik aktīvi, taču, uz kuriem arī attiecas pārmaiņas, piemēram, senioriem reģionos, iedzīvotājiem ar ierobežotām iespējām piekļūt informācijai. Visbeidzot – ticība pašam savai idejai, pārliecība par tās jēgu ir atslēgta uz ietekmi lēmumu pieņemšanas procesā.
Ieteikumus, kā nodrošināt kvalitatīvāku līdzdalību, no nevalstiskā sektora pārstāvjiem saņēma Tiesību aktu projektu portāls, kur tiek publicēti visi izstrādē esošie un līdzdalībai pieejamie tiesību aktu projekti. Sabiedrība šo iespēju arvien vairāk izmanto: piemēram, par Izglītības likuma grozījumiem savu viedokli pauda vairāk nekā 600 cilvēku. Vienlaikus par pilnveidojamu atzina tiesību aktu projektu skaidrošanu iedzīvotājiem, uz kuriem tie attiecas, jeb mērķauditorijām. Nereti pat juristiem sagādājot problēmas saprast sagatavotā projekta būtību.
Interesanta tendence Latvijā ir iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes pieaugums krīžu laikos. Piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā Latvijas iedzīvotāji daudz biežāk ziedojuši Bērnu slimnīcas fondam nekā iepriekš. Liels pārsteigums daudziem bijusi arī iedzīvotāju aktivitāte un pašorganizēšanās palīdzības sniegšanai, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā. Vienlaikus ikdienā nepieciešamā līdzdalība ilgtermiņa risinājumu vai pārmaiņu ieviešanai ļoti trūkst.
Valsts kanceleja, turpinot Līdzdalības nedēļā uzsākto tēmu šķetināšanu, tuvāko gadu laikā ieguldīs resursus, lai pilnveidotu valsts pārvaldes un pašvaldību kompetenci ieklausīties sabiedrībā un sadarboties ar tās aktīvākajiem pārstāvjiem.
Neatbildēts pagaidām paliek jautājums, vai valsts pārvaldes centieni un aktīvie iedzīvotāji “pavilks” līdzi arī pasīvos.
Vadlīnijas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai valsts pārvaldē
