Trešdien, 17. jūlijā, tika aizvadīta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kurā tika izskatīti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) aktualizētie jautājumi darbā ar nozīmīgiem investīciju projektiem, kuru kopējais plānoto ieguldījumu apjoms pārsniedz 9 miljardus eiro. Būtiskākie jautājumi skāra meža resursu pieejamību, vēja parku attīstību un CO2 emisiju uzglabāšanu.
Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome darbojas kā centrālā institūcija Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā. Tā apzina un uzrauga visu lielo investīciju projektu virzību Latvijā.
“Padomes ieguldījums būtiski atvieglo LIAA darbu, jo varam runāt par starpinstitucionāliem risinājumiem konkrētiem jautājumiem. Šī iniciatīva ir apliecinājums, ka darbs pie investīciju piesaistes ir valdības prioritāte,” uzsver LIAA direktors Raivis Bremšmits, piebilstot, ka ar ātriem un izsvērtiem lēmumiem mēs veidojam Latvijas kā investoriem atvērtas valsts reputāciju.
Pēdējo gadu laikā Latvijā strauji attīstās bioekonomikas nozarē strādājošie uzņēmumi, kuri biomasu, izmantojot biorafinēšanas metodi, pārstrādā dažādos rūpniecībā izmantojamos materiālos. Biorafinēšanas metodi plaši izmanto izejvielu iegūšanai celtniecības materiālu ražošanai, ceļu būvē, pārtikas rūpniecībā un citās nozarēs. Lai nodrošinātu izejvielu pieejamību, padomes sēdē tika lemts par koksnes izsoles mehānismu pilnveidošanu. Šo lēmumu potenciālā ietekme uz investīcijām ir 1,6 miljardi eiro.
Tāpat tika meklēti risinājumi, kā samazināt CO2 “pēdas” nospiedumu panākot, ka izejvielu ieguve un ražošana ģeogrāfiski atrodas pēc iespējas tuvāk. Investori šobrīd interesējas par CO2 uzglabāšanas iespējām ģeoloģiskajās struktūrās, kas darbojas līdzīgi kā Inčukalna gāzes glabātuve. Latvijā potenciāli ir vairākas ģeoloģiskās struktūras, kur var noglabāt CO2. Padomes sēdē tika lemts par nepieciešamo pētījumu veikšanu un normatīvo regulējumu CO2 uzglabāšanai. No uzkrātā CO2 ir iespēja ražot aviācijas degvielu un citus resursus. Šo lēmumu kopējā investīciju ietekme var sasniegt līdz 3,6 miljardiem eiro
Vairāki potenciālie investīciju projekti tiek īstenoti enerģētikas sektorā. Tā, piemēram, vēja parku attīstība veido priekšnoteikumus dažādu zaļo produktu ražošanai. Liepājas un Ventspils ostās ir piemērota infrastruktūra un novietojums zaļā ūdeņraža projektiem, ņemot vērā Latvijas – Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND attīstību Kurzemes piekrastē. Turpinās arī darbs pie ūdeņraža dzinēju lidmašīnu "Fokker" projekta. Lai stimulētu šādu projektu virzību, padomē tika lemts par normatīvo regulējumu, kurš noteiks jūras nogabalu izsoļu kārtību atkrastes vēja parkiem. Tas ir aktuāli vairākiem projektiem, kuru kopējais apjoms sasniedz 3,6 miljardus eiro.
Karš Ukrainā un vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās vairākās Eiropas Savienības valstīs, kas ir Latvijas galvenie eksporta tirgi, ir palēninājusi investīciju plūsmu. Tomēr šī gada 2. ceturksnī situācija ir uzlabojusies – 2024.gada pirmajos 6 mēnešos ar LIAA līdzdalību īstenoti 28 investīciju projekti, kuros kopumā ekonomikā tiks investēti 263 miljoni eiro un radītas 1245 jaunas darba vietas. Veiksmes stāsti ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), bioekonomikas, viedās enerģētikas un mobilitātes, viedo materiālu un fotonikas un citās nozarēs. No šogad uzsāktajiem projektiem 13 tiek realizēti Rīgā, deviņi - Kurzemē, trīs - Latgalē, divi - Vidzemē un viens projekts - Zemgalē. Lielākais projektu skaits tradicionāli ir Rīgā, bet daudz neatpaliek arī Kurzeme, kur, īpaši Liepājā un Ventspilī, tiek radīti labi priekšnoteikumi investoru ienākšanai ražošanas sektorā.
No aktuālajiem investīciju projektiem šobrīd lielākā daļa ir saistīti ar Nīderlandes, Vācijas, Dānijas, Somijas un ASV investīcijām. Samērā iela investoru interese par jaunu projektu izstrādi ir viedās enerģētikas, ūdeņraža, metālapstrādes un IKT nozarēs.
Nākošajā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē plānots lemt par biotopu kartēšanas ietekmi uz investīcijām, investīciju iespējām aizsardzības sektorā, zemes nomas regulējumu; eID ceļa kartes izstrādi saīsinātas procedūras ieviešanai, kā arī ārvalstu darbaspēka piesaisti.
