Lai pārrunātu Eiropas Savienībai (ES) aktuālos jautājumus, kā arī turpmākās sadarbības iespējas īpaši pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, Ministru prezidents Māris Kučinskis trešdien, 21. jūnijā, uzturējās vizītē Hāgā, kur tikās ar Nīderlandes, Luksemburgas, Beļģijas, Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas, Dānijas, kā arī Somijas valstu un valdību vadītājiem.
Tikšanās notika pēc Nīderlandes premjerministra Marka Rutes iniciatīvas, un tās laikā tika apsprieti aktuālie ES darba kārtības jautājumi, kas skar Lielbritānijas izstāšanos no ES jeb Brexit procesu, Eiropas Savienības iekšējo tirgu un sociālo dimensiju, globalizāciju, migrāciju, ekonomisko un monetāro ūniju, ES drošības un aizsardzības politiku, kā arī ārējo politiku. Īpaša nozīme tika pievērsta turpmākajais sadarbība starp Beniluksa valstīm, Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm.
Tiekoties Hāgā, minēto deviņu valstu pārstāvji bija vienisprātis, ka, neraugoties uz noteiktām atšķirībām dažādos jautājumos, tām ir līdzīga uz sadarbību vērsta politiskā kultūra, apņemšanās ievērot noteikumus, liberāla ekonomiskā politika no vienas puses un atbalsts strukturālajām reformām un fiskālajai disciplīnai no otras, kas ļaus vienoties par kopīgu nostāju, risinot nozīmīgus jautājumus ES ietvaros. Sadarbība ir īpaši būtiska, lai līdzsvarotu ES ekonomisko politiku, tostarp iekšējā tirgus un ārējās tirdzniecības attīstību pēc ekonomiski liberālās Lielbritānijas izstāšanās no ES.
M. Kučinskis Hāgas tikšanās laikā atzinīgi novērtēja pirmo ES un Lielbritānijas sarunu raundu, kas noritējis pozitīvā un konstruktīvā gaisotnē, vienlaikus norādot, ka 27 ES valstīm nepieciešams saglabāt konstruktīvu pieeju un vienotību arī turpmākajā procesā. Runājot par ES turpmākās attīstības jautājumiem, viņš akcentēja, ka ES nākotnei svarīga vienotā tirgus tālāka attīstība, kur ekonomiskā un sociālā dimensija ir cieši saistītas. Tāpat M.Kučinskis uzsvēra, ka nedrīkst ļauties protekcionismam, jo ārējā tirdzniecība ir būtiska gan Latvijas, gan kopējās ES ekonomiskajai izaugsmei.
Tāpat Ministru prezidents atzina, ka Latvija atbalsta ciešāku ES sadarbību drošības un aizsardzības jomā, taču tai būtu jāpapildina nevis jādublē NATO. Latvijai ir būtiski, lai tiktu izveidots mehānisms mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam un Latvijas uzņēmumiem būtu iespējas iesaistīties aizsardzības rūpniecības piegādes ķēdēs, tostarp aizsardzības rūpniecības komponenšu, nemilitāra rakstura produktu un pakalpojumu sniegšanā.
Savukārt, runājot par attiecībām ar Krieviju, M. Kučinskis norādīja, ka līdzšinējā ES politika šajā jomā ir bijusi pareiza un nav pamata to pārskatīt. “Vienīgais priekšnoteikums sankciju režīma pārskatīšanai ir Minskas vienošanos pilnīga izpilde. Tas ir vienīgais starptautiski atzītais risinājums. Krievijas īstenotā ārpolitika, visticamāk, tuvākajā laikā nemainīsies. Tāpēc mūsu pieejai ir jābūt pragmatiskai un konsekventai,” sacīja M. Kučinskis.
Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki pauda apņemšanos šādas apspriešanās rīkot arī turpmāk, lai saskaņotu pozīcijas pirms atbildīgu lēmumu pieņemšanas ES līmenī.
Andrejs Vaivars
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tālrunis: 29228678
E-pasts: Andrejs.Vaivars@mk.gov.lv