Ministru prezidents Māris Kučinskis pirmdien, 18. decembrī, Tallinā tikās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu (Jüri Ratas), kā arī Lietuvas premjeru Sauļu Skverneli (Saulius Skvernelis).
Tikšanās notika Baltijas Ministru padomes ietvaros, un tās laikā tika apspriestas tēmas, kas skar drošību reģionā saistībā ar turpmāko Baltijas valstu sadarbību, NATO samitu lēmumu ieviešanu un gatavošanos NATO Briseles samitam nākamajā gadā. Sanāksmē tika pārrunāti arī aktuālie ārējo attiecību jautājumi.
Šā gada laikā noslēgts transporta infrastruktūtas projekta “Rail Baltica” Starpvaldību līgums, tas ir arī ratificēts un veiksmīgi stājies spēkā. M. Kučinskis, uzrunājot pārējo Baltijas valstu premjerus, norādīja, ka Starpvaldību līguma izstrādē ieguldītais darba apjoms un spēja vienoties par būtiskiem projekta aspektiem ir pierādījums Baltijas valstu konstruktīvai sadarbībai. Īpaši M. Kučinskis akcentēja, ka “Rail Baltica” infrastruktūras pārvaldībai ir jābūt pēc iespējas efektīvākai un saimnieciski izdevīgākai, lai tādējādi sniegtu vislielāko atdevi veiktajiem ieguldījumiem un taupītu nodokļu maksātāju naudu.
“Tagad jāturpina tikpat apņēmīgi strādāt pie līgumā ietvertā mērķa īstenošanas – līdz 2025. gadam nodrošināt dzelzceļa izveidi, lai 2026. gadā varētu uzsākt pilnvērtīgu “Rail Baltica” darbību,” tā Ministru prezidents.
Tāpat viņš pauda, ka projekta līdzšinējā attīstība dod skaidru signālu Somijas un Polijas partneriem, ka projekts ir uz pareizām sliedēm un virzīts uz ciešāku reģiona integrāciju.
Pievēršoties enerģētikas jautājumiem, tika uzsvērts, ka, kopš Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas, saredzam arvien lielāku tirgus aktivitāti, tostarp, pieaugošo sadarbību Baltijas valstu komersantu starpā. Nākamais mūsu kopīgais izaicinājums ir Baltijas valstu un Somijas reģionālā gāzes tirgus izveide. Latvija ir gandarīta par progresu Balticconnector projektā, kas nodrošinās fizisku iespēju integrēt Somijas un Baltijas valstu tirgus. Vienlaikus būtiski nodrošināt arī GIPL projekta laicīgu īstenošanu. GIPL projekts ir īpaši nozīmīgs reģiona energoapgādes drošībai, jo tas ļaus savienot Baltijas reģionu ar Centrāleiropas gāzes tirgu un nodrošinās alternatīvus dabasgāzes piegādes ceļus. Svarīgi efektīvi izmantot jau esošo reģionālo infrastruktūru – Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektam ir svarīga loma reģionālā gāzes tirgus darbības veicināšanā un energoapgādes drošuma uzlabošanā.
M. Kučinskis akcentēja, ka reģionālajā gāzes tirgus koordinācijas grupā turpinot darbu pie reģionālā gāzes tirgus izveides, svarīgi panākt, lai 2018. gadā eksperti spētu nonākt pie vienota koncepta par reģionālā dabasgāzes tirgus pamata jautājumiem – vienotās tarifu zonas izveides, tirdzniecības platformas un balansēšanas tirgus risinājuma, kā arī reģionālās infrastruktūras izmantošanas pamatprincipiem, kuriem jābūt orientētiem uz infrastruktūras izmaksu iespējami mazāku slogu sabiedrībai un tirgus dalībniekiem.
Savukārt, runājot par drošības situāciju reģionā, M. Kučinskis norādīja, ka pēdējo trīs līdz četru gadu notikumi ir ienesuši jaunu intensitāti Baltijas valstu sadarbībā drošības un aizsardzības jomā - pateicoties kopīgiem pūliņiem, ir izdevies radīt sekmīgu risinājumu draudu atturēšanai un sabiedroto klātbūtnei reģionā. Tika norādīts, ka apstākļos, kad sabiedroto klātbūtne ir kļuvusi par nozīmīgu instrumentu, kas sniedz ieguldījumu arī bruņoto spēku attīstībā, Baltijas valstīm ir jāveicina tālāka aizsardzības integrācija. Tāpat Ministru prezidents atzina, ka pieņemtie lēmumi NATO samitā Varšavā par aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšanu, izvietojot sabiedroto spēkus Baltijas valstīs un Polijā, ir pareizi un šī politika ir konsekventi jāturpina.
“Esošā NATO politika iepretim Krievijai mūs apmierina, neredzam būtiskas izmaiņas Krievijas rīcībā, lai to mainītu,” tā M. Kučinskis.
No 2018. gada Latvija aizsardzībai atvēlēs 2% no iekšzemes kopprodukta
Šī ir noslēdzošā sanāksme Igaunijas BMP prezidentūras laikā 2017. gadā. Nākamajā – 2018. gadā prezidentūru BMP pārņem Lietuva un 2019. gadā būs kārta Latvijas prezidentūrai.
BMP ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994. gada 13. jūnijā. BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaru līmenī. Tā ir atbildīga par Baltijas valstu valdību sadarbību, kā arī par sadarbību starp valdībām un parlamentiem.
Informāciju sagatavoja:
Andrejs Vaivars
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 29228678
E-pasts: Andrejs.Vaivars@mk.gov.lv