Otrdien, 4. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Krišjāņa Kariņa otrās vadītās valdības rīcības plānu, kas ietver konkrētus pasākumus un sasniedzamos rezultātus piecās šīs valdības darbības prioritātēs – drošībā un ārpolitikā, izglītībā, enerģētikā, klimata un vides jomā; konkurētspējā un dzīves kvalitātes jomā.
Plānotās aktivitātes rīcības plānā atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā un citos politikas plānošanas dokumentos jau iekļautajām prioritātēm, mērķiem un uzdevumiem, plānotajiem budžeta izdevumiem un Eiropas Savienības fondu programmām. Tāpat jāuzsver, ka valdības rīcības plāna veidošanā tika iesaistīti valdības sociālie un sadarbības partneri, kā arī pilsoniskā sabiedrība.
Lai īstenotu ekonomikas transformāciju, ko Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītā otrā vadība noteikusi kā savu galveno stratēģisko virzienu, apjomīgajā valdības rīcības plānā atbilstoši valdības deklarācijas 328 apņemšanām paredz kopumā īstenot 870 pasākumus. Paredzēts īstenot nozīmīgas reformas izglītības un veselības nozarēs, būtiski stiprināt Latvijas aizsardzības spējas un enerģētisko neatkarību.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsver: “Valdības rīcības plāna sagatavošanā ieguldīts liels darbs, plaši iesaistot mūsu sociālos un sadarbības partnerus, kā arī pilsonisko sabiedrību. Valdības rīcības plāna apstiprināšana ir būtisks lēmums, jo valdības deklarācijā paustās apņemšanās pārvērš konkrētā valdības rīcībā un parāda, kā mēs kā valdība plānojam īstenot ekonomikas transformāciju, kā rezultātā mūsu sabiedrība kļūs turīgāka.”
Drošības un ārpolitikas prioritātē valdības rīcības plāns atbilstoši valdības deklarācijas 53 apņemšanām paredz īstenot 159 pasākumus. Starp nozīmīgākajiem pasākumiem jāuzsver Valsts aizsardzības koncepcijas iesniegšana Saeimā un Nacionālās drošības koncepcijas tuvākajiem četriem gadiem apstiprināšana Saeimā jau šogad, tāpat arī pasākumi, lai nodrošinātu sabiedroto valstu klātbūtni un veicinātu militāro gatavību sniegt Latvijai atbalstu aizsardzības operāciju īstenošanā un militāro spēju attīstībā, pirmās standarta Zemessardzes bāzes uzbūvēšanu Krustpilī. Paredzēta arī valsts aizsardzības dienesta ieviešana un valsts aizsardzības mācības īstenošana vidējā izglītībā. Starp plāna pasākumiem ir arī Nacionālā krīzes vadības centra izveide, strukturālo reformu veikšana Valsts policijā, pašvaldības policijas kompetences un tīkla paplašināšana, kā arī jaunas atlīdzības sistēmas izstrāde amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Lai stiprinātu vietējo aizsardzības uzņēmumu kapacitāti, paredzēts sagatavot aizsardzības industrijas likumprojektu un izveidot īpašu aizsardzības kapitālsabiedrību. Paredzēts radīt drošu un stabilu valsts naftas produktu drošības rezervju iegādes sistēmu, kas nodrošina to pieejamību 100 % apmērā Latvijā.
Valdība turpinās sniegt politisku, militāru, finansiālu, humānu un ekonomisku atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas izraisītu karu, kā arī politisku un ekspertu līmeņa atbalstu Ukrainas integrācijas procesam ES un NATO. Paredzēts izveidot Tieslietu akadēmiju, izstrādāt jaunu Kriminālsodu izpildes likumu un īstenot daudzus citus pasākumus drošības un ārpolitikas prioritātē.
Izglītības prioritātē valdības deklarācijas 39 apņemšanās valdības rīcības plānā īstenos ar 86 aktivitātēm. Viena no plānotajām nozīmīgajām reformām ir demogrāfiskajai situācijai un teritoriju attīstībai optimāla izglītības iestāžu tīkla izveide, secīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Paredzēts veicināt pedagogiem konkurētspējīga atalgojuma un sabalansētas slodzes nodrošinājumu. Rīcības plāns paredz izstrādāt modeli jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanai augstskolās un zinātniskajos institūtos, modernizēt profesionālās izglītības finansēšanas modeli, lai paplašinātu tehnoloģiski ietilpīgāku programmu īstenošanu, uzlabotu mācīšanās kvalitāti un sniegumu atbilstoši darba tirgus attīstības prasībām. Plānā ir uzdevumi arī ilgtspējīga finansējuma Inovāciju fonda iniciatīvai nodrošināšanai. Iecerēts izstrādāt jaunu Sporta likumu, modernizējot sporta organizēšanas un attīstības tiesisko regulējumu u.c. aktivitātes.
Enerģētikas, klimata un vides prioritātē valdība atbilstoši deklarācijas 30 apņemšanām rīcības plānā iekļāvusi 85 pasākumus. Reformu uzsvars ir uz enerģētisko pašpietiekamību un atjaunojamās enerģijas ražošanu. Paredzēts pilnveidot regulējumu bezemisiju tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai enerģētikā, lai palielinātu vietējo elektroenerģijas ražošanu un enerģētisko pašpietiekamību. Valdība arī izvērtēs alternatīvus bāzes jaudu nodrošināšanas risinājumus Latvijā un ņems tos vērā ilgtermiņa enerģētikas politikas plānošanā.
Tiks izstrādāts un Eiropas Komisijā iesniegts atjaunots Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns, pieņemts Klimata likums un pilnveidota arī Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Paredzēts kāpināt “tīrās” elektroenerģijas ieguvi, izmantojot iekšzemes atjaunīgos energoresursus, paplašināt publiskās lietošanas dzelzceļa tīkla elektrificēto zonu un atjaunot esošo dzelzceļa kontakttīklu. Valdības rīcības plāns paredz izstrādāt ilgtermiņa ēku energoefektivitātes finansēšanas programmu, kā arī meža nozares attīstības stratēģiju ES Zaļā kursa ietvarā. Valdība turpmākajos gados pilnveidos kompensāciju sistēmu par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās.
Konkurētspējas prioritātē saistībā ar valdības deklarācijas 121 apņemšanos valdības rīcības plānā iekļauts visvairāk - 324 pasākumu. Tostarp plānots noteikt stratēģiskos virzienus reformām ekonomikas transformācijas, izglītības, labklājības jomās, lai nodrošinātu vajadzības atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu. Paredzēts izstrādāt Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju un nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu darbaspēka prasmju un kvalifikācijas celšanai. Tāpat paredzēts izveidot visaptverošu eksporta kredītu darījumu un apdrošināšanas sistēmu, lai novērstu tirgus nepilnības finanšu pieejamībā, kā arī atbalstīt vidējo augsto un augsto tehnoloģiju uzņēmumu veidošanos, nodrošināt biznesa inkubācijas pakalpojumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un inovatīvu ideju īstenošanai, tādējādi veicinot darba vietu izveidi arī Latvijas reģionos.
Valdības rīcības plāns paredz sekmēt digitālo transformāciju uzņēmējdarbībā (digitalizācija, automatizācija, robotizācija, mākslīgais intelekts u.c.), lai veicinātu tautsaimniecības attīstību, un stiprināt jaunuzņēmumu nozari. Plānots radīt priekšnosacījumus koka būvniecības attīstībai, sākotnēji to ieviešot publisko ēku būvniecībā (skolas, bērnudārzi u.c.), veicinot nozares attīstības kapacitāti. Nodokļu reformas īstenošanai kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem paredzēts izstrādāt un apstiprināt vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, lai nodokļu ieņēmumi 2024. - 2026. gadā nav mazāki kā 30,5 % no IKP. Valdība plāno arī izstrādāt jaunu ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2023. - 2025. gadam un īstenot citus pasākumus.
Dzīves kvalitātes prioritātē saistībā ar valdības deklarācijas 85 apņemšanām plānoti 216 pasākumi. Šajā prioritātē plānots īstenot tādas reformas kā normatīvajos aktos noteikt minimālo ienākumu sliekšņus (arī minimālo pensiju) un aprēķināšanas metodoloģiju, un ikgadēju minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu. Plānots mazināt nevienlīdzību sociālo pakalpojumu pieejamībā starp pašvaldībām, īstenot Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas pamatnostādņu 2022.–2027. gadam plānotos pasākumus. Valdība ir apņēmusies palielināt valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei, tai skaitā kompensējamām zālēm, definēt primārās veselības aprūpes pakalpojumu grozu un pilnveidot primārās veselības aprūpes finansēšanas modeli. Paredzēts stiprināt ģimenes ārsta prakses komandu, kā arī izveidot Vēža metodiskās vadības centru un nodrošināt metodisko vadību onkoloģijā.
Šajā prioritātē paredzēts arī attīstīt Latvijā modernu, vienotu sabiedrisko mediju ar augsti kvalitatīvu saturu, ieviest jaunu sabiedriskā medija finansējuma modeli, palielinot sabiedriskajam medijam pieejamo finansēšanas apjomu un stiprinot Latvijas mediju vides ekosistēmu.
Lai nodrošinātu sekmīgu pieņemtā valdības rīcības plāna izpildi, nozaru ministrijām un citām iestādēm atbilstoši to kompetencei divreiz gadā – līdz 1. februārim un 1. augustam - būs jāsniedz Valsts kancelejai detalizēts pārskats par valdības rīcības plānā iekļauto uzdevumu izpildi. Apkopoto informāciju par Valdības rīcības plāna izpildi Valsts kanceleja ievietos Ministru kabineta tīmekļvietnē www.mk.gov.lv, tā sniedzot sabiedrībai aktuālu pārskatu par progresu prioritāro rīcības virzienu un uzdevumu īstenošanā.
Valdības rīcības plāna realizēšanā būs jāievēro arī Ministru kabinetu veidojošo 14. Saeimas frakciju parakstītais sadarbības līgums un Fiskālās disciplīnas līgums, tādējādi nodrošinot to, ka valdība īsteno atbildīgu fiskālo politiku.
Ministru kabinets vienojās, ka pēc trīs nedēļām ministrijām valdības sēdē jāpiedāvā saskaņoti risinājumi par četriem valdības rīcības plāna pasākumiem, par kuriem šodien ministrijas nevienojās.
Ar Valdības rīcības plānu varat iepazīties Tiesību aktu projektu portālā.
