Otrdien, 6. jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par mērķēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām, kuru izdevumi par energoresursiem var veidot 30% no kopējiem ienākumiem. Atbalsta sistēma paredzēta, lai strauja energoresursu cenu kāpuma gadījumā atvieglotu atbalsta sniegšanu centralizētajiem risinājumiem – elektroenerģijai, dabasgāzei, centralizētajai siltumapgādei.
Atbalsta sistēma spēs identificēt mājsaimniecību loku, kurām energoresursu izmaksas var veidot 30% vai vairāk procentu no mājsaimniecības kopējā budžeta. Pirmo reizi valsts pārvaldē tiks veidota sistēma, kas sasaistīs kopā datus par deklarēto dzīves vietu un mājsaimniecību ienākumiem. Dati tiks integrēti no PLMP, VID, VSAA pārvaldībā esošajām informācijas sistēmām. Sistēma tiks veidota uz jau esošās Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas (ALDIS) pamata.
Balstoties uz elektroenerģijas, dabasgāzes cenu un centralizētā siltumenerģijas tarifu līmeņa uzraudzību, ar Ministru kabineta lēmumu tiks noteikts, kurā brīdī ir nepieciešams sniegt atbalstu. Cenām atgriežoties normas līmenī, atbalsts tiks automātiski pārtraukts.
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars: “Lai arī šobrīd energoresursu cenas ir stabilas, mums ir jābūt gataviem nepieciešamības gadījumā iedarbināt atbalsta mehānismu. Šīs sistēmas izstrāde nodrošinās to, ka atbalsts nākamajā sezonā tiks sniegts tieši tām mājsaimniecībām, kurām tas ir visvairāk nepieciešams, tādā veidā nodrošinot mērķētu atbalstu, pie situācijas, kad tas ir nepieciešams.”
Mērķētā atbalsta sistēmu izstrādās Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju.
Šādu sistēmu ilgtermiņā varētu izmantot arī citos publiskās pārvaldes procesos, kuros pēc būtības ir nepieciešami dati par mājsaimniecību ienākumiem, piemēram labklājības jomā. Ilgtermiņā sistēmu varētu izmantot arī pašvaldību sociālajos dienestos, lai izvērtētu mājsaimniecības materiālo situāciju palīdzības saņemšanai.
Pamatojoties uz to, ka nevienas publiskās institūcijas rīcībā nav informācijas par visām mājsaimniecībām, kuras siltumapgādes nodrošināšanai izmanto decentralizētus risinājumus (malka, granulas, briketes u.c.), kā arī decentralizētie risinājumi ir individuāla rakstura, atbalsta sniegšana šādām mājsaimniecībām prasīs pašvaldību iesaisti.
Ministrija norāda, ka 2022./2023.gada apkures sezonā atbalsts tika sniegts visām mājsaimniecībām, neatkarīgi no to ienākumu līmeņa un neņemot vērā energoresursu biržās noteiktās energoresursu cenas, bet pamatojoties tikai uz lietotāju rēķinos ietverto informāciju. Izvērtējot iepriekšējā apkures sezonā sniegto atbalstu, secināts, ka efektīvākais veids, kādā sniegt atbalstu, samērojot sociālās vajadzības ar valsts budžeta iespējām, ir mērķēts atbalsts mājsaimniecībām, kuras ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam.
