Mūsu ģeogrāfiskajos platuma grādos novembra otrajā pusē dienas vienmēr ir pelēkas un tumšas. Pavisam reti var ieraudzīt sauli, kura uz īsu brīdi izgaismo zemi, kailos kokus un cilvēkus, bet pēc tam pazūd aiz apvāršņa.
Tieši tāda, pelēka un tumša, bija 1918. gada 18. novembra diena Rīgā, kad dažādu Latvijas demokrātisko partiju pārstāvji pulcējās pilsētas Otrajā teātrī, lai proklamētu Latvijas valsts neatkarību. Šī notikuma aculiecinieku atmiņas atklāj, cik dažādas emocijas un sajūtas todien valdīja uz teātra skatuves un skatītāju zālē. Tur bija viss-pacilātība un neticība, cerības un ironiski smīni. Cilvēki kā jau cilvēki jeb kā mums bieži patīk sacīt, latvieši kā jau latvieši. Lai nu kā, bet Latvijas valsts tika nodibināta un to izdarīja politiķi, pilsoņi, kuri neraugoties uz milzīgām atšķirībām savos uzskatos spēja pacelties pāri saviem aizspriedumiem pret citādi domājošiem un ieraudzīt daudz lielāku mērķi- brīvu, demokrātisku un tiesisku Latviju.
Mēs bieži runājam par Latvijas vēstures traģiskajām lappusēm, jo pusi no šī neatkarības gadsimta Latvija bija totalitāru režīmu okupēta, tomēr brīvības ideja nekur nepazuda. Tā bija dzimusi ilgi pirms Latvijas dibināšanas un tā neizzuda arī okupācijas laikā. Vēstures līkločos mums tika dāvinātas divas iespējas, kas kā zibens šautras 1918. un 1991. gadā sašķēla laikmetus un pavēra ceļu mūsu brīvībai.
Šo brīvību Latvijai neviens neuzdāvināja. Latvija bija tai gatava, mums bija skolotāji, rakstnieki, zinātnieki, folkloristi, latvieši jau pirms savas valsts dibināšanas bija attīstīta Eiropas nācija. Mēs ieguvām to, kas mums pienācās. Esmu pārliecināts, ka Latvijas dibinātāji šodien priecātos par mūsu sasniegto un dotu savu svētību nākošai simtgadei.
Apsveicu visus Latvijas iedzīvotājus mūsu valsts simtajā dzimšanas dienā! Tas, kas ir sasniegts ir visu mūsu kopīgs nopelns, šai valstī nedrīkst būt lieko un aizmirsto. Svinēsim svētkus visur, kur vien ir latvieši vai tie, kuri prot justies kā latvieši. Valoda, zeme, valsts un brīvība ir mūsu svētums!
Daudz laimes Latvijai un visiem, kuriem tā ir sirdī. Esmu pārliecināts, ka prieks mūs spēj vienot un padarīt stiprākus. Latvija nekad neizzudīs, ja mēs ticēsim sev un tām vērtībām, kuras tika deklarētas pirms simts gadiem - demokrātija un taisnīgums, bez spaidiem un apspiešanas.
Dievs, svētī Latviju.
Ministru prezidents Māris Kučinskis