Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir izdevis rezolūciju Labklājības ministrijai kopā ar Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām sagatavot izskatīšanai uz 14. jūnija valdības sēdi piedāvājumu par mērķētu atbalsta sistēmu iedzīvotājiem.
“Ņemot vērā to, ka līdz šim neesmu saņēmis konkrētus risinājumus mērķēta atbalsta nodrošināšanai iedzīvotājiem saistībā ar inflāciju un energoresursu cenu pieaugumu, esmu uzdevis Labklājības ministrijai kopā ar atbildīgajām ministrijām izstrādāt šādu piedāvājumu un piedāvāt to izskatīšanai valdībā 14. jūnijā. Labklājības ministrijai ir dotas plašas pilnvaras kopā ar atbildīgajām institūcijām izstrādāt pārdomātu, visaptverošu un mērķētu atbalsta sistēmu iedzīvotājiem,” uzsver K. Kariņš.
Pilns rezolūcijas teksts
Ņemot vērā, ka līdz šim neesmu saņēmis piedāvājumu pabalstu sistēmas uzlabošanai, lūdzu Labklājības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai un kura būtu ieviešama līdz 2022. gada 1. septembrim.
Plānojot atbalsta pasākumus, tie veidojami divos virzienos:
- Atbalsta virzieni, kas kompensē straujo inflācijas pieaugumu un kuri orientēti uz grupām, kuru ienākumi netiek indeksēti ar administratīviem lēmumiem/ likumā ietvertu ienākumu indeksāciju vai kuru ienākumi nepieaug līdz ar darba tirgus spiedienu un sekojošām atlīdzības izmaiņām. Atbalsta pasākumi tiek orientēti uz 1.–3. kvintili, ņemot vērā patēriņa groza specifiku un to, ka primārās vajadzības – pārtika, mājokļa un energoapgādes pakalpojumi – veido ievērojamu izdevumu īpatsvaru:
- finansiāls atbalsts mājsaimniecībām ar ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli zem konkrēta līmeņa (pirmās trīs kvintiles). Ieviešana vērtējama kopsakarā ar pašdeklarēšanās principu, kas paredzētu norādīt personu skaitu mājsaimniecībā un personu ienākumus. Šo atbalstu var veidot, izmantojot esošo pabalstu un programmu datus un maksājumu sistēmas (ģimenes valsts pabalsts, VSAA dati par pensiju saņēmējiem un citu sociālo pabalstu saņēmējiem). Alternatīvi minēto risinājumu var īstenot mājokļa pabalsta sistēmas ietvaros, kas paredz pašdeklarēšanos pašvaldību sociālajos dienestos. Lai īstenotu minēto, būtu nepieciešams veikt terminētus grozījumus mājokļa pabalsta regulējumā, koriģējot ienākumu līmeņa aprēķinu, pie kura var saņemt pabalstu, mājokļa lietošanas izdevumus u. c. pozīcijas. Pašvaldības nodrošinātu pabalsta izmaksu, savukārt valsts veiktu dotāciju pašvaldībām apmērā, kas būtu proporcionāls starpībai starp nemainīgu mājokļa pabalsta sistēmu un ieviesto terminēto sistēmu;
- finansiāls atbalsts grupām, t. sk. sociālajām, kuras ir viegli identificējamas valsts un pašvaldību līmenī – trūcīgās un maznodrošinātās personas, kā arī personas ar invaliditāti, bezdarbnieki, pensionāri (līdz noteiktam ienākumu apmēram) u. c.;
- finansiāls atbalsts personām ar neto ienākumiem zem konkrēta līmeņa, ko veido ienākumi no algota darba, pašnodarbinātā statusa, sociālajiem transfertiem un kapitāla, kas dalīti uz personu un tās apgādājamajiem. Risinājums paredz identificēt personas datubāzēs (VSAA, VID) un nodrošināt automātisku atbalsta izmaksu. Piemēram, ja ienākumu līmenis atbilstu pirmajām trim kvintilēm, tad visas personas ar ienākumiem zem 508,57 eiro kvalificētos atbalstam, attiecīgi, ja personai ir viens apgādājamais, tad atbalstam kvalificētos personas ar ienākumiem zem 1017,14 eiro. Papildus kā risinājuma variants ir izvērtējama iespēja minēto sistēmu ieviest progresīvu, lielāku atbalstu sniedzot 1. kvintilei, attiecīgi to pakāpeniski samazinot 2. un 3. kvintilei.
- Atbalsta pasākumi, lai kompensētu netipiski augstos cenu līmeņus energoresursu piegādēm nākamās apkures sezonas laikā:
- subsīdija energoresursu tirgotājiem cenas noturēšanai konkrētā līmenī. Vienlaikus ir vērtējams, vai nav iespējams padarīt atbalstu mērķtiecīgāku (i) šķērsanalizējot mājsaimniecību adreses ar deklarēto personu reģistru un VSAA administrētajiem fizisko personu ienākumu datiem; (ii) ieviešot ienākumu līmeņa ierobežojumu un pašdeklarēšanās principu, kas paredzētu deklarēt mājsaimniecības ienākumus un personu skaitu tajā, lai saņemtu atbalstu (nav attiecināms uz neregulēto tirgu – cieto kurināmo);
- elektroenerģijai un dabasgāzei – subsīdija, kas paredzētu dalītu cenas pieauguma izmaksu segšanu no lietotāja un valsts puses, nosakot pieaugošu atbalsta intensitāti, pieaugot cenai;
- siltumenerģijai – subsīdija, kas paredzētu dalītu cenas pieauguma izmaksu segšanu no lietotāja, pašvaldības un valsts puses, nosakot pieaugošu atbalsta intensitāti, pieaugot cenai.
Visi risinājumi pamatojami ar aprēķiniem par kopējo inflācijas līmeņa pieaugumu, energoresursu patēriņa un cenu prognozēm, to ietekmi uz lietotāju maksātspēju, kā arī iespējamo pabalstu apmēra ietekmi uz valsts budžetu. Ja risinājums nav ieviešams līdz 01.09.2022., lūdzu norādīt ātrāko iespējamo ieviešanas datumu.
Pasākumus lūdzu kārtot atbilstoši šādiem kritērijiem:
- mērķtiecīgāks atbalsts tieši grupām, kuras bez atbalsta sniegšanas nonāktu faktiskā maksātnespējas stāvoklī, vērtējot patēriņa grozu un energoresursu īpatsvaru tajā;
- plānotā atbalsta kopējās finansiālās izmaksas, kurām jābūt pēc iespējas mazākām, salīdzinot vairākus atbalsta variantus;
- atbalsta ietvaros pēc iespējas izslēgtu tādu grupu finansēšanu, kuras hipotētiski pašas, pārskatot savu izdevumu struktūru, mainot paradumus, veicot ieguldījumus efektivitātē, spētu segt pieaugošās izmaksas (indikatīvi 4.–5. kvintile).