Latvija, Vācija, Igaunija un Lietuva ir vienotas savās interesēs, vērtībās un rīcībā. Tā uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa, kura pirmdien, 6. maijā Rīgā tikās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas premjerministri Ingridu Šimonīti. Rīgā pirmdien notika Latvijas Ministru prezidentes un Vācijas kanclera divpusējā tikšanās, kā arī Baltijas valstu un Vācijas līderu kopīgas sarunas.
Valdību vadītāji pārrunāja gatavošanos NATO samitam, Eiropas Savienības (ES) darba kārtību, atbalstu Ukrainai, kā arī kopīgos reģionālos projektus enerģētikas un transporta jomās.
Preses konferencē pēc līderu tikšanās E.Siliņa sacīja, ka ikgadējā tikšanās šādā formātā kļuvusi par labu tradīciju, kas pirmo reizi notiek Rīgā. “Mēs turpinām būt vienoti savās vērtībās, intereses un rīcībā. Mums ir cieša un produktīva sadarbība. Tas ir svarīgi ne tikai mūsu reģionam un visai Eiropas Savienībai un NATO, bet arī Ukrainai, lai uzvarētu Krievijas agresiju,” teica Latvijas Ministru prezidente. Viņa pozitīvi izcēla Vācijas ieguldījumu arī Latvijas drošībā, nodrošinot NATO gaisa telpas patrulēšanu Baltijas valstīs no Lielvārdes Gaisa spēku bāzes.
“Sarunas laikā bijām vienoti par to, ka jāturpina sniegt tādu atbalstu Ukrainai, kas tai palīdz uzvarēt Krievijas agresiju. Esam gandarīti par Vācijas līderību un Baltijas valstu ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā. Vācija ir Baltijas valstu stratēģiskais partneris gan ekonomikā, gan drošībā, un šodienas tikšanās to tikai vēlreiz apliecina,” uzsvēra E.Siliņa. Ministru prezidente īpaši izcēla Vācijas iniciatīvu veidot valstu koalīciju, lai nodrošinātu Ukrainas gaisa telpas aizsardzību. Latvija turpina aktīvi strādāt dronu koalīcijas ietvaros, lai nodrošinātu dronu piegādes Ukrainai, un kopumā šogad un turpmākos gadus sniedz Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Gatavojoties NATO samitam Vašingtonā, svarīgākais ir turpināt strādāt pie pilnīgas reģionālo plānu ieviešanas, tāpat arī nepieciešams stiprināt militāro industriju, uzsvēra Ministru prezidente. Vienlaikus samita rezultātiem jātuvina Ukraina tās dalībai NATO, sacīja E.Siliņa.
Valstu valdību vadītāji pārrunāja arī ES darba kārtības svarīgākos jautājumus, to skatā nepieciešamību ātri apstiprināt ES sankciju pret Krieviju 14. pakotni, un Krievijas iesaldēto līdzekļu peļņas izmantošanu Ukrainas vajadzībām. Tāpat Latvija atbalsta jaunu instrumentu ieviešanu, lai finansētu Eiropas Savienības valstu aizsardzības industriju.
Saistībā ar ES paplašināšanos, Ministru prezidente uzsvēra, ka jāapstiprina Ukrainas un Moldovas sarunu ietvari, organizējot starpvaldību konferenci līdz jūnija beigām. Runājot par Eiropas Savienībā risināmajiem jautājumiem, Ministru prezidente izcēla drošību, savienojamību, ES ārējo robežu stiprināšanu un ekonomisko konkurētspēju. Valstu līderi apsprieda arī ciešo sadarbību reģionālo enerģētikas un transporta projektu virzībā.
