Latvijā jau uzaugusi vesela paaudze, kurai barikāžu dalībnieki un visi Trešās atmodas notikumu virzītāji devuši iespēju piedzimt un dzīvot brīvībā un demokrātijā, izkopt mūsu tautas kultūru un būt savas dzīves noteicējiem.
Barikāžu sargu drosme ir iedvesmas avots mūsu tautai, kas atkal un atkal pierādījusi, ka grūtos laikos spējam kopā celties kājās un pastāvēt par to, kas mums ir svēts – mūsu Latviju, latviešu valodu un brīvību.
Neatkarību neviens neuzdāvināja. Mūsu mūžīgā piemiņā ir tie barikāžu varoņi, kuri par brīvību samaksāja augstāko, dzīvības cenu. 20. janvārī godinām visus, kas piedzīvoja represijas tāpēc, ka ticēja brīvai Latvijai un iestājās par to.
Daži barikāžu laiku atceras, it kā tas būtu bijis tikko, citiem tā ir tāla pagātne. Aicinu bērnus, skolēnus, studentus runāt ar barikāžu aizstāvjiem un citiem neatkarības atgūšanas laika aculieciniekiem.
Iesaistījās visi uz barikādēm sanākušie – kāds kurināja ugunskurus, kāds smērēja maizītes un dalīja tēju, kāds veda smago tehniku un krāva betona bluķus, kāds stiprināja sanākušo mundrumu ar dziesmām. Galvenais, ka visus apvienoja vēlme kopīgi aizstāvēt Latviju, lai kas arī nenotiktu.
Nekas mūsu tautu nesalauzīs, jo esam vienots, nesatricināms spēks – pirms 33 gadiem, tagad un vienmēr. Dievs, svētī Latviju!
