No 12. līdz 13. decembrim Briselē tikās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi, lai lemtu par tādiem aktuāliem jautājumiem kā klimata politikas mērķi, ES nākamā perioda daudzgadu budžets, breksits, ārpolitikas jautājumi.
Dalībvalstu līderi, diskutējot par klimata politiku, vienojās par pakāpenisku virzīšanos uz klimata neitralitāti. Eiropas Savienības valdību un valstu vadītāji bija vienisprāt, ka tam nepieciešami atbilstoši instrumenti, tostarp finanšu.
“Eiropas Savienībai jābūt ambicioziem klimata mērķiem, bet vienlaikus jāparedz tam pietiekamas investīcijas, lai tos sasniegtu. Latvijai tas nozīmē pietiekamas investīcijas no kohēzijas un lauksaimniecības fondiem,” uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Diskusijās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, līderi vienojās, ka sarunu vadību no Somijas prezidentūras pārņem Eiropadomes prezidents Šarls Mišels (Charles Michel). Pārrunājot Konferenci par Eiropas nākotni, dalībvalstu vadītāji vienojās, ka tai jākoncentrējas uz tiem jautājumiem un jomām, kas ir būtiski Eiropas iedzīvotājiem – piemēram, ekonomiskā izaugsme, sociālā labklājība, drošība, klimata jautājumi.
Eiropadomes sanāksmes gaitā Francijas un Vācijas līderi informēja par šonedēļ notikušā Normandijas samita rezultātiem. Eiropadome vienbalsīgi lēma pagarināt sankcijas pret Krieviju, jo Minskas līguma izpildē nav panākts progress.
Tāpat tika pārrunāti arī citi starptautiskie jautājumi, tostarp, Pasaules Tirdzniecības organizācijas reforma, ES attiecības ar Āfriku un situāciju Sīrijā.
Piektdien, 13. decembrī, dalībvalstu līderi pulcējās Eirosamitā, kurā diskutēja par ES Ekonomiskās un monetārās savienības attīstību, pārrunāja panākto progresu un vienojās, ka finanšu ministriem jāturpina uzsāktais darbs noturīgas savienības veidošanā.
Samita noslēgumā notika diskusija par breksitu. Pēc Borisa Džonsona (Boris Johnson) vadītās Konservatīvās partijas pārliecinošās uzvaras Apvienotās Karalistes (AK) parlamenta ārkārtas vēlēšanās, līderi vienojās par turpmāko darbu, lai nodrošinātu koordinētu Karalistes izstāšanos un varētu pēc iespējas ātrāk uzsākt sarunas par iespējami ciešām ES un AK attiecībām.
“Latvija ir ieinteresēta veidot labas un ciešas attiecībās ar Apvienoto Karalisti. Arī Eiropas Savienības līmenī notiek diskusijas par turpmākiem sadarbības modeļiem ar Lielbritāniju pēc breksita,” pauda K. Kariņš.
Foto: Waldemar Brandt, Unsplash
Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tālr.: 67082865, mob. tālr.: 22087726
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv