Šodien, 24. februārī, reaģējot uz Krievijas īstenoto militāro uzbrukumu Ukrainai, tika sasaukta NATO Ziemeļatlantijas padomes ārkārtas sanāksme, lai apspriestu drošības situāciju un izskatītu Latvijas, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas lūgumu rīkot steidzamas konsultācijas saskaņā ar Vašingtonas līguma 4. pantu.
Līguma 4. pants paredz to, ka puses kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras puses uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras puses teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.
Notikušajās konsultācijās tika nolemts aizsargāt visus NATO sabiedrotos un veikt papildu piesardzības pasākumus saskaņā ar alianses aizsardzības plāniem un krīzes reaģēšanas mehānismiem, lai turpinātu stiprināt aizsardzību un atturēšanu visā aliansē. Tāpat tika pausta dzelžaina apņemšanās ievērot Vašingtonas līguma 5.pantu. NATO turpinās veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu visu sabiedroto drošību un aizsardzību. Sabiedrotie ir vienoti, lai viens otru aizstāvētu.
“Esmu gandarīts, ka alianse operatīvi reaģēja uz Baltijas valstu un citu NATO dalībvalstu pieprasījumu uzsākt konsultācijas. Jau šobrīd norit darbs pie papildus atbalsta drošībai plānošanas. Pašlaik Latvija ir drošībā, taču mums ir jāturpina darīt viss iespējamais, lai tas tā arī paliktu,” pauž aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Ziemeļatlantijas padomes paziņojumā teikts, ka tā visstingrākajā veidā nosoda Krievijas šausminošo uzbrukumu Ukrainai, kas ir absolūti nepamatots. Tāpat tiek nosodīta arī Baltkrievija par šāda uzbrukuma pieļaušanu. Šis uzbrukums ir smags starptautisko tiesību pārkāpums. Tas ir agresijas akts pret neatkarīgu, mierīgu valsti.
“Esam kopā ar ukraiņu tautu un tās leģitīmās, demokrātiskās vēlēšanās ievēlētu prezidentu, parlamentu un valdību. Mēs vienmēr pilnībā atbalstīsim Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti tās starptautiski atzītajās robežās. Mēs aicinām Krieviju pārtraukt militāro rīcību un atsaukt tās spēkus no Ukrainas un tās robežām, pilnībā ievērot starptautiskās tiesības un atļaut drošu pieeju humanitārajai palīdzībai. Krievijas līderim ir jāuzņemas pilna atbildība par savu darbību sekām. Krievija maksās augstu ekonomisko un politisko cenu,” teikts paziņojumā.
“Šodien Ziemeļatlantijas padome nolēma aktivizēt mūsu aizsardzības plānus. Tas ir apdomīgs solis, lai aizsargātu sabiedroto valstis šīs krīzes laikā. Tas ļaus mums izvietot spēkus, kur tie ir nepieciešami. Reaģējot uz Krievijas milzīgo militāro pieaugumu, mēs jau esam pastiprinājuši savu kolektīvo aizsardzību uz zemes, jūrā un gaisā. Pēdējo nedēļu laikā sabiedrotie no Ziemeļamerikas un Eiropas alianses Austrumu daļā ir izvietojuši vēl tūkstošiem karavīru, un vēl vairāk ir gaidīšanas režīmā. Mums ir vairāk nekā 100 lidmašīnu paaugstinātā gatavībā, kas aizsargā mūsu gaisa telpu, un vairāk nekā 120 sabiedroto kuģi jūrā no Ziemeļiem līdz Vidusjūrai. Tas viss liecina, ka mūsu kolektīvās aizsardzības apņemšanās saistībā ar 5. pantu ir dzelžaina. Mēs turpināsim darīt visu, kas nepieciešams, lai pasargātu aliansi no agresijas. Rīt esmu sasaucis virtuālu NATO līderu samitu, lai apspriestu turpmāko virzību,” preses konferencē pēc Ziemeļatlantijas padomes ārkārtas sanāksmes paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltengergs (Jens Stoltenberg).
Tāpat Ziemeļatlantijas padomes paziņojumā teikts, ka visas šīs krīzes laikā NATO, tās sabiedrotie un partneri ir pielikuši visas pūles, lai īstenotu diplomātiju un dialogu ar Krieviju. Ir bijuši daudzi būtiski priekšlikumi, lai uzlabotu Eiroatlantiskā reģiona drošību, bet Krievija līdz šim brīdim nav uz tiem atbildējusi. Krievija un tikai Krievija ir izvēlējusies eskalāciju. Savukārt NATO pieņemtie mēri ir un paliek preventīvi, proporcionāli un neeskalējoši.
