Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas rīkotā inovācijas sprintā radījis ārkārtas situāciju vadības modelēšanas rīku, kas testētu dažādu iestāžu lietoto profesionālo valodu un to, vai šīs profesionālās valodas lietojums starp dienestiem nerada sadarbības šķēršļus. Šī rīka izstrādē tika ņemti vērā ārkārtas situāciju vadības starptautiskie standarti, kas vēl jo vairāk norādīja uz nepieciešamību saskaņot profesionālo terminoloģiju un lomu sadali dienestu veiksmīgākai sadarbībai.
Spēju koordinēti sadarboties un savlaicīgi reaģēt ārkārtas situācijā ietekmē dienestu savstarpējās komunikācijas kvalitāte. Kad jāsaprotas no pusvārda, būtiski, lai iesaistītie izmanto vienotu terminoloģiju vai vismaz pārzina cits cita profesionālajā darbībā izmantotos terminus.
Liene Cipule, NMPD direktore norāda: “Šo inovācijas sprintu sākām ar mērķi atrast tādu novecojošu un smagnēju jēdzienu, kā brigāde un operativitāte, aizstājējvārdus, kas atbilstu starptautiskiem standartiem, piemēram, komanda un reaģētspēja. Taču citu dienestu iesaistīšana pieredzes apmaiņā sprinta darbnīcās atklāja to, ka izmantotās terminoloģijas jautājumam ir daudz plašākas iespējas un pat nepieciešamība sniegties pāri NMPD robežām. Mēs apzināmies, ka valodas un terminoloģijas lietojumam tieši ārkārtas situācijās var būt izšķiroša nozīme cilvēku dzīvības glābšanā. Un tas ir pamats veiksmīgai ārkārtas situāciju pārvaldībai kopā ar sadarbības partneriem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.”
Vajadzība atvieglot iekšējo saziņu ikdienā un dažādu atbildīgo dienestu savstarpējo komunikāciju jau plašāka mēroga ārkārtas situācijās mudināja radīt prototipu jeb sākotnējo formu ārkārtas situāciju vadības modelēšanas rīkam. To turpmāk dienestu mācībās varētu izmantot dažādi ārkārtas situāciju pārvaldībā iesaistītie partneri.
“Mēs kopīgi radījām īpašu ārkārtas situāciju vadības simulācijas laukumu un būtiskāko terminu, lomu kartītes, uz kurām atspoguļojām dažādu operatīvo un glābšanas dienestu izmantotos jēdzienus. Šis rīks ļauj izspēlēt dažādas ārkārtas situācijas un to etapus. Tas dod iespēju identificēt kopīgo un arī atšķirīgo, kas var radīt sarežģījumus sadarbībā. Savukārt tā ir iespēja meklēt tālākos risinājumus ārkārtas situāciju pārvaldībā,” stāsta Diāna Tkačenko, Operatīvās vadības centra vadītāja vietniece neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu pārvaldības jautājumos.
Inovācijas sprinta pieejas priekšrocība un ieguvums vienlaikus ir dažādu dienestu intensīvs un kopīgs darbs. Sprinta darbnīcās iesaistījās sadarbības partneri – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, Veselības ministrija, Aizsardzības ministrija, Latvijas Ārstu biedrība, Valsts valodas centrs. Tieši sākotnējā ārkārtas situāciju modelēšana ar Lego un vizuālu rīcības scenāriju attēlošanu kadru pa kadram darbnīcā, kurai tika pieaicināti dažādu dienestu pārstāvji, atklāja, ka terminoloģijas jautājums reaģētspējas paātrināšanai skatāms starpinstitucionālās sadarbības kontekstā.
Dažādu pušu iesaisti situācijas izziņā un risinājuma prototipa izstrādē atbalstīja sprintam piesaistītā neitrālā procesa virzītāja Liene Kupča. Viņa atzīst: “Man kā fasilitatorei vienmēr interesē, par ko procesā kļūs komanda, proti, kā dalība sprintā mainīs iesaistīto attiecību dinamiku. Dažādu organizāciju sadarbības valodas un kultūras iepazīšana ļāva apspriest un pilnveidot starpinstitucionālo sadarbību. Es biju kā ceļvedis, kas nodrošina dažādu viedokļu atskanēšanu un līdzsvarošanu. Atklāta dalīšanās pieredzē par to, kādi faktori palēnina reaģētspēju, prasa uzdrošināšanos, bet prieks, ka NMPD tās netrūkst. Tas liecina, ka sprintā iesāktais turpināsies.”
“Termins nav tikai vārds vai burtu salikums. Tā lietojumu pamato dažādi nozīmīgi procesi. Sprints bija kvalitatīvi vadīts problēmrisināšanas process, kas ļāva mums ļoti īsā laikā izskatīt dažādus mūsu pieteiktās tēmas aspektus, sākot no vēstures un sabiedriskās atmiņas, ieradumiem un tradīcijām līdz mūsu iekšējiem procesiem, sadarbībai ar citiem dienestiem un iekļaušanos starptautiskā dienestu tīklā. Starpinstitūciju diskusijā radušās atklāsmes šobrīd jāstrukturē, lai formulētu konkrētus priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos. Tāpat turpināsim sadarbību ar citiem dienestiem, lai noteiktu, kā varam uzlabot procesus un meklēt vienotu terminoloģiju ārkārtas situāciju pārvaldībā,” stāsta NMPD direktore Liene Cipule.
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistīto ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu.
Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).
