8. martā Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", kas paredz vairākus papildu mehānismus efektīvāka atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto karu.
Jau ziņots, ka 3.martā Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Plašāka informācija Iekšlietu ministrijas mājaslapā.
Grozījumi paredz apkopot to Ukrainas civiliedzīvotāju vajadzības, kuriem ir nepieciešams atbalsts, lai valsts un pašvaldību institūcijas viņiem nodrošinātu efektīvu un koordinētu atbalsta sniegšanu.
Tāpat grozījumi nosaka arī to Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri ieguvuši farmaceitisko izglītību, iespēju strādāt un sniegt savas zināšanas Latvijas farmaceitiskās darbības uzņēmumu atbalstam, kas šobrīd gan Covid-19 izplatības apstākļos, gan saistībā ar iespējamo bēgļu no Ukrainas uzņemšanu ir īpaši atbalstāms.
Grozījumi precizē arī no kara bēgošo ukraiņu bērnu tiesības iegūt pirmsskolas izglītību no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai. Ja šiem bērniem nebūs iespējams nodrošināt vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, tad pašvaldība segs privāto pirmsskolas izglītības pakalpojuma sniedzēju izmaksas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un apmērā.
Likumprojekts arī paredz iespēju pašvaldības sociālajam dienestam sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem nekavējoties, ja tāda vajadzība ir konstatēta. Pašvaldības sociālais dienests var sešus mēnešus, līdz 2022.gada 31.augustam, nevērtēt Ukrainas civiliedzīvotāju materiālo situāciju pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta, sociālo pakalpojumu un cita materiālā atbalsta piešķiršanu.
Savukārt, uzsākot darba tiesiskās attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājam būs tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.
Lai paātrinātu darbā pieņemšanas procesu, noteikts, ka darba devējs būs tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas. Lai mazinātu riskus uzsākt darbu paaugstinātas bīstamības darbos nodarbinātā drošībai un veselībai, izņēmums neattieksies uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos (piemēram, darbā augstumā, dažādu kravas celtņu vadīšanā vai darbā ar bīstamām iekārtām).
Likumprojekts arī paredz nodrošināt maksimāli efektīvu un procesuāli ātru bez vecāku gādības palikušo bērnu pārstāvību un aprūpi drošā vidē Latvijā. Bērniem, kas ieradušies Latvijā bez vecāku pavadības, paredzēts ieviest jaunu ārpusģimenes aprūpes institūtu - ārkārtas aizbildnību, kas ir attiecināma tikai un vienīgi uz personām, kas ieceļo Latvijā no Ukrainas kara zonas. Lai nodrošinātu šādu bērnu vislabāko interešu nodrošināšanu un tiesību ievērošanu, par ārkārtas aizbildni būtu ieceļamas personas, kurām ir izveidojušās tuvas personīgās attiecības ar bērnu, proti, tās personas, kuras Latvijā ieceļo kopā ar citas valsts pilsoni, personas, pie kurām ierodas nepavadīti bērni kopā ar citām personām, kā arī Latvijas ģimenes, kuras ieguvušas kādu no ārpusģimenes aprūpes statusiem - aizbildnis, viesģimene vai audžuģimene un adoptētāji, kuriem jau ir pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar traumatisku pieredzi.
Šobrīd secināts, ka no aptaujātajām ģimenēm 204 aizbildņi, audžuģimenes un adoptētāji varētu uzņemt savā aprūpē 448 bērnus, kā arī 46 potenciālās audžuģimenes, kuras ir procesā uz audžuģimenes statusa iegūšanu, varētu uzņemt savā aprūpē 75 bērnus. Tādējādi būtu iespējams nodrošināt 523 nepavadītiem bērniem drošu aprūpi ģimenēs. Aizbildņi un audžuģimenes ir atbilstoši izvērtētas un sagatavotas, lai uzņemtu bērnus, kuri ir piedzīvojuši traumatisku pieredzi. Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri izteikuši vēlmi uzņemt šos bērnus savā ģimenē, aicināti vērsties bāriņtiesā, lai nokārtotu aizbildņa, viesģimenes vai audžuģimenes statusu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Grozījumi minētajā likumā paredz nodrošināt atbalstu arī tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri, bēgot no Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā, ieved Latvijas Republikā dzīvniekus. Šāds atbalsts nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības prasību izpildi un reģistrāciju.
Likumprojekts paredz arī nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotāju bezmaksas pārvietošanos sabiedriskajā transportā visā Latvijas teritorijā.
Savukārt, lai atvieglotu ziedojumu veikšanas kārtību valsts kapitālsabiedrībām, likumprojektā ir paredzēta speciālā kārtība ziedojumu veikšanai Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam.
Likumprojekts paredz arī citus atbalsta pasākumus Ukrainas civiliedzīvotājiem.
