Cilvēka vajadzības un valsts proaktīva rīcība, mācīšanās kā ikdienas paradums, nākotnes kompetenču attīstība – šie ir galvenie vadmotīvi, kas ietverti Valsts kancelejas izstrādātajā mācīšanās un attīstības plānā publiskajā pārvaldē nodarbinātajiem 2021. - 2027. gadam. Tas apstiprināts Ministru kabineta 10. augusta sēdē.
Plāna pamatideja ir publiskajā pārvaldē (valsts un pašvaldības iestādēs) ieviest organizācijas, kas mācās, principus, veidojot vidi, kurā mācīšanās un attīstība kļūst par ikdienas paradumu. Ņemot vērā pēdējo gadu straujās pārmaiņas, ko radījusi globalizācija, tehnoloģiju attīstība, digitālā transformācija, klimata izmaiņas un pandēmija, publiskās pārvaldes uzdevums ir stratēģiski un proaktīvi attīstīt nodarbināto zināšanas un prasmes atbilstoši aktuālajām un nākotnes vajadzībām, lai nodrošinātu gan savu konkurētspēju darba tirgū, gan arī attīstītu nodarbināto profesionalitāti.
“Covid-19 pandēmija paātrinājusi digitālo transformāciju, optimizējot procesus un pakalpojumus publiskajā pārvaldē, un vienlaikus izgaismojot arī nodarbināto digitālo prasmju trūkumu. Digitalizācijai arī turpmāk būs būtiska nozīme, tāpēc viens no attīstības priekšnoteikumiem nākotnē būs atbilstošu digitālo prasmju attīstība publiskajā pārvaldē. Tas saskan arī ar noteikto Eiropas Zaļo kursu, kura pamatuzstādījuma sasniegšana – klimata un vides problēmu risināšana – iespējama ar ilgtspējīgiem digitāliem risinājumiem,” norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Sistematizēti un koordinēti ieguldījumi cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai un prasmju attīstīšanai veicinās publiskās pārvaldes mērķu sasniegšanu, tostarp pakalpojumu kvalitātes celšanu, atvērtību un elastību, inovācijas.
“Valsts pārvaldes darbinieku iesaistīšanās pētījumā konstatēts, ka tikai apmēram trešdaļai ir nodrošināta iespēja pilnveidot darbā nepieciešamās profesionālās zināšanas un kompetences. Mēs vairs nevaram atļauties ignorēt šo problēmu, kas ilgtermiņā nozīmēs paredzamus zaudējumus. Plāna mērķis ir mainīt šo situāciju, ieviešot organizācijas, kas mācās, principu publiskajā pārvaldē. Pieejas maiņas nodarbināto mācīšanās un attīstības jomā veicinās publiskās pārvaldes profesionalitāti un efektivitāti, uzlabos publiskās pārvaldes darbu un pakalpojumu kvalitāti,” norāda Inita Pauloviča, Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes jautājumos.
Galvenie snieguma rādītāji plāna īstenošanā, pēc kuriem vērtēs tā progresu mācīšanās un attīstības jomā, ir šādi: (1) publiskajā pārvaldē nodarbināto zināšanas un prasmes atbilst aktuālajām un nākotnes vajadzībām; (2) apgūtās zināšanas un prasmes nodrošina jaunu pieeju, metožu un tehnoloģiju ieviešanu un (3) publiskajā pārvaldē ir nodrošināta sistemātiska zināšanu pārvaldība un pārnese.
Mācīšanās un attīstības plānā definētas piecas stratēģiskās prioritātes, balstoties uz starptautiskajos un nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos izvirzītajiem uzstādījumiem, kā arī ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi un nākotnes darba tirgus vajadzības. Piecas mācīšanās un attīstības plāna stratēģiskās prioritātes ir šādas:
- Godprātīgs darbs publiskajā pārvaldē, kas balstās vērtībās un ētikas principos;
- Inovācija un koprade modernai rīcībpolitikai un pakalpojumiem publiskajā pārvaldē;
- Līderība un efektīva pārmaiņu vadība, kas palielina visu nodarbināto iesaistīšanās līmenī;
- Digitālā transformācija un datu pratība publiskās pārvaldes pakalpojumu attīstībai;
- Cilvēkresursu profesionalizācija un administratīvās kapacitātes celšana.
Katras stratēģiskās prioritātes realizēšanai plānā ietverts pasākumu kopums, kas īstenojams laika periodā no 2021. gada līdz 2027. gadam. Stratēģisko virzienu īstenošanai, tiks veidotas šādas programmas un pasākumi: korporatīvās jeb kopējās mācības, specializētās mācības, iekšējo treneru un mentoru tīkls, dažādu mācīšanās un zināšanu kopienu izveide, izglītības un mācību programmu izveide, kā arī iegūto mācīšanās rezultātu pārbaudes instrumenti un apliecināšanas pieejas.
Plāna pārvaldībā un īstenošanā iesaistīti vairāki dalībnieki. Valsts kanceleja, kas atbild par vienotas cilvēkresursu attīstības politikas izstrādi, pamatā nodrošinās stratēģisko plānošanu un ieviešanas uzraudzību. Valsts administrācijas skola šī plāna ietvaros darbosies kā Publiskās pārvaldes attīstības un zināšanu pārneses centrs, īstenojot mācīšanās un attīstības pasākumus. Valsts pārvaldes iestādes praksē īstenos šī plāna vīziju un stratēģiskos virzienus. Arī pašvaldību iestādes aicinātas līdzdarboties plāna ieviešanā. Savukārt Finanšu ministrija iesaistīsies iekšējo auditoru profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas sistēmas koordinēšanā un īstenošanā, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdzdarbosies publiskā pārvaldē nodarbināto digitālo prasmju programmu īstenošanā. Kā sadarbības partneri definēti arī augstākās izglītības iestādes un dažādi mācību centri.
Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums lielākoties paredzēts esošā valsts budžeta ietvaros vai piesaistot finansējumu no Eiropas Sociālā fonda un Atveseļošanas fonda. Valsts administrācijas skolas darbības nodrošināšanai un saistībā ar finansēšanas modeļa maiņu papildus būtu nepieciešams finansējums apmēram 460 tūkstošu eiro apmērā 2022. gadā un pēc tam ik gadu.
