Šodien, 2021. gada 13. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotās Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam, kas nosaka galvenos attīstības politikas pamatprincipus, mērķi, prioritātes, rīcības virzienus un veicamos uzdevumus. Pamatnostādnēm ir arī tiešs ieguldījums Latvijas Nacionālā attīstības plānā 2021. - 2027. gadam noteikto stratēģisko mērķu un prioritāšu sasniegšanā.
Pamatnostādnes izstrādātas, konsultējoties ar visu zinātnes nozaru pārstāvjiem no lielākajām zinātniskajām institūcijām Latvijā, nozares pārstāvju organizācijām, valsts pārvaldes, reģionu un pašvaldību pārstāvjiem.
No 2014. līdz 2020. gadam Latvijas zinātnē panākti nozīmīgi uzlabojumi: palielinājusies pētniecības kvalitāte un efektivitāte attiecībā pret pieejamo finansējumu (kurš būtiski nemainījās), samazinājusies zinātnes fragmentācija, īstenota Viedās specializācijas stratēģija (RIS3) un nacionāla līmeņa pētniecības grantu programmās ieviesta ārvalstu ekspertīze
2021. - 2027. gada pamatnostādnēs uzsvērta nepieciešamība pilnvērtīgi ieguldīt pētniecības cilvēkkapitālā, zinātnes izcilībā, starptautiskās sadarbības veicināšanā un tehnoloģiju pārnesē, sekmējot gudras, tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības attīstību Latvijā.
Galvenie rīcības virzieni stratēģisko mērķu sasniegšanai līdz 2027. gadam:
- Paaugstināt pētniecības un attīstības (P&A) intensitāti, ietverot pasākumus pētniecības izcilības attīstīšanai, P&A sistēmas digitālajai transformācijai un institucionālās pārvaldības uzlabošanai, kā arī pētniecības sociālās un ekonomiskās vērtības palielināšanai. Turpināsies valsts augstskolu un zinātnisko institūtu attīstība par zināšanu un inovāciju centriem, tajos koncentrējot zinātniskās pētniecības kapacitāti, stiprinot pētniecības infrastruktūru, resursu koplietošanu un proaktīvi attīstot jaunus zināšanu aprites veidus ar industriju un Eiropas P&A vidi. Tiks ieviests jauns doktorantūras modelis, īstenota akadēmiskās karjeras sistēmas reforma un nodrošināts pilnvērtīgs atbalsts pētniecības un akadēmiskās karjeras attīstībai visos posmos.
- Balstoties Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā (RIS3), nodrošināt nepieciešamo pētniecības cilvēkkapitāla attīstību, zināšanu, prasmju, kompetenču un tehnoloģiju pārnesi un atbilstoša normatīvā regulējuma izstrādi un pilnveidi. RIS3 specializācijas jomas tiks attīstītas RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centros, kas nodrošinās pētniecības infrastruktūru un resursu koplietošanu un pieejamību inovāciju radīšanai, kā arī tiks veidotas finansējuma programmas pētniecības un inovācijas (P&I) projektu īstenošanai.
- Uzlabota zināšanu un tehnoloģiju pārnese, veicot P&A sistēmas digitālo transformāciju, kas ietver augstskolu un zinātnisko institūtu administratīvo un koordinācijas procesu efektivizāciju, atvērtās zinātnes kultūras attīstību, pētniecības datu un rezultātu plašu pieejamību un lietojamību sabiedrībā, vienlaikus veicinot sadarbību starp uzņēmējdarbības un publisko sektoru P&I attīstīšanā.
- Pilnveidota P&A sistēmas pārvaldība, stiprinot Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administratīvo, organizatorisko un analītisko kapacitāti zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas īstenošanā. Īstenotas institucionālās pārvaldības izmaiņas augstskolās un zinātniskajās institūcijās.
Galvenie līdz 2027. gadam sasniedzamie rezultāti:
- ieguldījums pētniecībā palielinājies līdz 1,5 % no iekšzemes kopprodukta (šobrīd – 0,64 %)
- Latvijas nodarbinātības struktūrā vismaz 1 % nodarbināto ir zinātnē strādājošie (šobrīd – 0,67 %);
- Latvijas pozīcija Eiropas Inovāciju rādītājā pakāpusies no pašreizējās 24. vietas uz 22. vietu;
- Uzņēmumu ieguldījums valsts zinātniskajās institūcijās sasniedzis 10 % (šobrīd – 6 %).
Pamatnostādnes veidotas, izvērsti analizējot esošo situāciju, globālās tendences un P&A sistēmas attīstības iespējas. To saturs balstīts divos RIS3 monitoringa ziņojumos - “Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Pirmais ziņojums” (2018), “Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums” (2020) un divos Eiropas Komisijas Politikas atbalsta vienības pētījumos: “Pētniecības un inovācijas cilvēkkapitāla attīstība Latvijā” (2019), “Latvijas zinātnes finansēšanas un pārvaldības sistēma” (2018), kā arī citos nacionālos un starptautiskos pētījumos.
