Ņemot vērā, ka ar šā gada janvāri darbu uzsāka jaunais Ministru kabinets un līdz ar to arī KVP locekļi uzsāka pildīt savus amata pienākumus, sēdes sākumā klātesošie tika iepazīstināti ar normatīvajos aktos noteikto KVP un tās sekretariāta kompetenci, darba organizāciju, tiesībās un arī pienākumiem.
Nacionālā drošības likuma 23.panta otrā daļa nosaka, ka ministrijas prognozē to kompetencē esošo nozaru apdraudējumus un plāno apdraudējumu novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu. Ņemot vērā, ka šos plānus pirms apstiprināšanas, iesniedz izvērtēšanai KVP, šodienas sēdē tika nolemts, ka visām ministrijām līdz šā gada 31.jūlijam jāsagatavo un noteiktā kārtībā jāiesniedz KVP sekretariātā ministriju kompetencē esošo nozaru apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānu projektus. Tālāk jau KVP sekretariāts ministriju kompetencē esošo nozaru apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānu projektus iekļaus izskatīšanai kārtējā KVP sēdē.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informēja KVP locekļus par Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma ieviešanas gaitu un šobrīd vēl izstrādes procesā esošo Valsts civilās aizsardzības plāna projektu. Sēdes ietvaros tika diskutēts par to, ka atsevišķas ministrijas, joprojām nav iesniegušas nepieciešamo informāciju saistībā ar riska izvērtējumiem VUGD, lai tas varētu izstrādāt Valsts civilās aizsardzības plāna projektu.
Ņemot vērā, ka arī trīs pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas nav apstiprinājušas un saskaņojušas nolikumus, kā arī nav noteikts komisiju sastāvs, pienākumi, tiesības un apziņošanas kārtībā, tika nolemts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo informāciju pieprasīs no pašvaldībām, apkopos un iesniegs VUGD. Līdztekus KVP uzdeva Zemkopības ministrijai un Aizsardzības ministrijai, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktajai kompetencei, iesniegt VUGD katastrofu risku novērtējumu līdz šā gada 15.maijam.
Izpildot iepriekš doto KVP uzdevumu, klātesošie tika iepazīstināti ar IeM informatīvo ziņojumu “Par starptautiskās palīdzības pieprasīšanas un saņemšanas gaitu kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novadā likvidēšanai”. Iepazīstoties ar pērnās vasaras plašākā ugunsgrēka secinājumiem un informāciju par starptautiskās palīdzības pieprasīšanas un saņemšanas gaitu, tika nolemts, ka katastrofas pārvaldīšanas subjektiem jāapzina un līdz šā gada 10.maijam jānosūta KVP sekretariātam informācija par noslēgtajiem starpvalstu un starpresoru līgumiem starptautiskās palīdzības jomā un līgumu kopijas izmantošanai KVP darbam.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš kā KVP priekšsēdētājs sēdes noslēgumā norādīja: “Šobrīd valstij ir svarīgi ne tikai būt gatavai un spēt reaģēt uz paredzamām krīzēm. Mums jāpanāk, ka valsts ir maksimāli gatava un zina kā reaģēt uz visa veida krīzēm un katastrofām. Svarīgi ir apzināt pastāvošos riskus un reaģēšanas iespējas, iekļaujot tās Valsts civilās aizsardzības plānā.” Klātesošie KVP locekļi sēdi noslēdza diskutējot par operatīvo dienestu gatavību, kapacitāti un reaģēšanas iespēju potenciāli gaidāmajam šīs vasaras sausumam.
KVP ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. gadījumā KVP koordinē civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanai. KVP vada Ministru prezidents. KVP locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri.
Plašākai informācijai:
Inta Palkavniece
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
Tel. 67075871, 27098250 inta.palkavniece@vugd.gov.lv