Trešdien, 14. aprīlī, notika publiskā sektora īskonference “Publiskā sektora inovācijas sistēma Latvijā: Quo vadis?”, kuras ietvaros tika prezentēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un Publiskā sektora inovācijas observatorijas (OPSI) kopīgi veidotais ziņojums “Publiskā sektora inovācijas sistēma Latvijā”, bet īskonferences otrajā daļā notika diskusija par nepieciešamajām darbībām efektīvas publiskā sektora ekosistēmas attīstīšanā un nostiprināšanā Latvijā.
Lai atbalstītu efektīvas, pieejamas, inovatīvas un uz rezultātu vērstas publiskās pārvaldes attīstību Latvijā, ESAO OPSI sadarbībā ar Valsts kanceleju veica Latvijas publiskā sektora inovācijas ekosistēmas izvērtējumu. Tā ietvaros ir analizēti līdzšinējie sasniegumi un izaicinājumi, un sniegti priekšlikumi turpmākai ekosistēmas attīstībai. Publiskā sektora inovācijas ekosistēma ir viens no valsts attīstības stūrakmeņiem. Sistēmiska pieeja inovācijai ir svarīga, lai efektīvi organizētu publiskā sektora darbu un attīstītu risinājumus, kas sniedz vislielāko labumu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Inovācijas sistēma nav kaut kas tāds, ko var "izveidot un tad aizmirst", tā pieprasa nepārtrauktu uzraudzīšanu, pilnveidošanu un pārveidošanu.
Īskonferenci atklāja Eiropas Komisijas REFORM ģenerāldirektorāta operacionālais direktors Daniels Doto (Daniele Dotto), sakot, ka “Valsts kanceleja pārmaiņu jomā ir daudz paveikusi, un šim ziņojumam jākalpo par nozīmīgu atskaites punktu virzībā uz tālāku attīstību.” Ziņojumu prezentēja viens no tā autoriem - OPSI vadītāja vietnieks Aleksis Roberts (Alex Roberts). Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir ieteikts izveidot publiskā sektora inovāciju stratēģiju, turpināt apmācības inovāciju jomā, ieviest starpinstitūciju pieeju inovācijām, kā arī radīt pārredzamu inovēšanas procesa pārvaldību.
“Mēs Valsts kancelejā esam pārliecināti, ka veiksmīga virzība uz mazu, efektīvu un elastīgu valsts pārvaldi, ko pieteicām vēl 2017. gadā, izstrādājot Valsts pārvaldes reformu plānu 2020, ir iespējama tieši inovācijas ceļā. 2018. gada nogalē ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmu esam izveidojuši Valsts kancelejas Inovācijas laboratoriju, kas darbojas nu jau divus gadus, pakāpeniski kļūstot par platformu inovācijas attīstībai visā publiskajā pārvaldē – kompetenču centru, kur valsts pārvaldes iestādes var griezties, lai rastu risinājumus sarežģītajām starpdisciplinārām problēmām”, uzsver Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Valsts kancelejas direktora vietniece Inita Pauloviča, sniedzot ieskatu valsts pārvaldes iecerēs par to, kā attīstīt publisko inovācijas ekosistēmu, akcentēja kancelejas atsaucību un vēlmi sniegt visu nepieciešamo atbalstu un vērsās pie auditorijas ar atslēgas jautājumu: “Ko darīsi tu? Tikai kopā mēs panāksim, ka inovācija publiskajā sektorā zels un attīstīsies!”
Īskonferences paneļdiskusijas daļā par izaicinājumiem publiskā sektora ekosistēmas attīstībai, mijiedarbību ar privāto sektoru un nākamajiem darbības soļiem diskutēja Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas vadītāja Inese Brokāne-Zarāne, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Āris Dzērvāns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieks Reinis Āzis, IF P&C Insurance IT Baltic Jauno inovāciju vadītāja Līga Lētiņa un PwC Latvija Vadošā partnere un Ārvalstu investoru padomes Latvijā Valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Ieskatam dažas atziņas:
- “Maza, efektīva un elastīga valsts pārvalde – tas ir valsts pārvaldes izvirzītais mērķis, un inovācijas ekosistēmai tas ir jāatbalsta.” Zlata Eksniņa-Zaščirinska
- “Mūsu novērojumi liecina, ka valsts iestādes ir gatavas inovatīviem risinājumiem, un šis pandēmijas laiks arī motivē tādus rast. Taču vienlaikus ļoti būtiski ir apzināt inovācijas ekosistēmas ietvaru, lai cilvēkiem būtu drošības sajūta īstenot ieceres gan no metodiskā, gan juridiskā skatu punkta.” Āris Dzērvāns
- “Mums ir kopīga vīzija, taču trūkst izpratne individuālā līmenī par to, kas ir svarīgs, un kas ir steidzams.” Reinis Āzis
- “Privātajā sektorā mēs nodrošinām procesus, mērām un virzām progresu, balstoties uz datiem. Dati, pierādījumi, analītika ir kritiski svarīgi arī publiskajā sektorā.” Līga Lētiņa
- “Svarīgi ir nevis organizēt procesus agile veidā, bet domāt agile veidā – kā sadalīt lielu projektu soli pa solim. Saglabāt galveno mērķi, bet nebaidīties kļūdīties ceļā uz to.” Līga Lētiņa
- “Kļūdu tolerance – svarīgs aspekts. Cilvēki negrib inovēt, ja baidās, ka tiks sodīti par pieļautām kļūdām procesā.” Zlata Elksniņa-Zaščirinska
- “Latvietim ļoti patīk atsaukties uz burtu – ir nedaudz jālauž šī latvietība sevī.” Līga Lētiņa
- “Inovācijas laboratorijas loma ir būt blakus un sniegt nepieciešamo atbalstu problēmu risināšanai ar inovatīvām metodēm.” Inese Brokāne-Zarāne
- “Veiksmes stāsti palīdz kultivēt pārmaiņas.” Līga Lētiņa
- “Mēs mainām veidu, kā runājam ar sadarbības partneriem – uzņēmējiem, investoriem, pētniekiem u.c. – dialogs ir atslēgas faktors.” Reinis Āzis
- “Inovāciju radīšana ir pārmaiņu vadība – un tai jānotiek visos līmeņos.” Līga Lētiņa
- “Lai pārmaiņu vadība notiktu, jābūt ļoti skaidriem mērķiem. Labāk definēt 1-3 mērķus un sasniegt – nekā 100, bet nesasniegt nevienu.” Zlata Elksniņa-Zaščirinska