Trešdien, 3.jūlijā, Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā notika Noziedzības novēršanas padomes (NNP) sēde, kurā tika izskatīti iestāžu ziņojumi par līdz šim paveikto vardarbības novēršanai un apkarošanai, kā arī tika nolemts par turpmākajiem pasākumiem un to izpildes termiņiem.
NNP izskatīja Labklājības ministrijas ar sadarbības partneriem izstrādāto Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānu 2024.–2029. gadam projektu (Plāns). Tas ietver nepieciešamību izstrādāt visaptverošu tiesisko regulējumu par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, iekļaujot arī preventīvus pasākumus. Tāpat Plāns paredz atbalsta pakalpojumu sniegšanu cietušajiem un obligātu rehabilitācijas programmu ieviešanu vardarbības veicējiem, kā arī uzraudzīt un izvērtēt tiesībsargājošo institūciju reaģēšanu ar dzimumu saistītas vardarbības gadījumos, nodrošināt sistemātisku tiesnešu, prokuroru, policistu un citu tiesībasargājošo iestāžu darbinieku kapacitātes stiprināšanu attiecībā uz krimināltiesisko normu un izmeklēšanas metožu piemērošanu ar dzimumu saistītas vardarbības gadījumos. NNP lēma, ka Labklājības ministrija Plānu sagatavo un iesniedz valdībai līdz šī gada 1.decembrim.
Sēdē tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere informēja par Tieslietu ministrijas izstrādāto likumu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas stāsies spēkā ceturtdien, 4.jūlijā, un citstarp paredz kriminālatbildību par fiziskām un psihiskām ciešanām, kas veikta tuvās attiecībās. Tāpat sēdes dalībnieki tika informēti par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, ko Saeima ir atbalstījusi pirmajā lasījumā un paredz iespēju piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību, lai mazinātu vardarbības īstenošanas iespējamību pret vardarbībai pakļautajām personām. NNP lēma, ka ministrijām jāturpina darbs pie vēl nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.
Tāpat I.Lībiņa-Egnere informēja par īstenotājām un plānotājām mācībām, kas paredzētas tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem, kuri ikdienā strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem. Vienlaikus NNP dalībnieki tika iepazīstināti ar veiktajiem uzlabojumiem Tiesu informatīvajā sistēmā, kas paredz turpmāk izdalīt no kopējā pieprasījumu skaita tos gadījumus, kad ir pieprasīta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, lai saņemtu pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
NNP pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas ziņojumu par profesionālu un efektīvu starpinstitucionālās sadarbības modeļa pirmstiesas un iztiesāšanas procesā attiecībā uz varmākām izveidi un uzdeva turpināt darbu pie šā modeļa izveides, kā arī ziņot NNP par paveikto līdz 2025. gada 1. februārim.
Tāpat NNP izskatīja Veselības ministrijas sniegto informāciju par sarpinstitucionāla sadarbības modeļa izveidi tādu personu uzraudzībai un sociālo jautājumu risināšanai, kurām piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. NNP arī atbalstīja Veselības ministrijas plānoto pilotprojektu, kura ietvaros tiktu izstrādāts un praksē izmēģināts starpsektoriāls pakalpojuma modelis psihiatriskās slimnīcas stacionārajā posmā. Ņemot vērā minēto, nolemts Veselības ministrijai par pilotprojekta virzību un izpildi NNP ziņot līdz 2025. gada 1. februārim.
Papildu informācija:
Noziedzības novēršanas padome ir koleģiāla institūcija, kuras darbības mērķis ir stiprināt tiesiskumu, koordinēt un pilnveidot valsts institūciju darbību, lai novērstu un apkarotu noziedzību, īpaši korupciju un organizēto noziedzību, kas apdraud valsts drošību un ekonomisko stabilitāti, kā arī sekmētu vienotu un efektīvu izpildvaras un tiesu varas sadarbību tiesiskuma stiprināšanai.
